Ja Vienotība riskus saredz latvisko partiju strīdos, kas palielina SC izredzes nākamajās vēlēšanās, tad Visu Latvijai!-TB/LNNK līderi aicina riskus meklēt uzturēšanās atļauju sistēmā. Abām partijām nav domstarpību par nākamā gada valsts budžeta projektu, bet gan par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas ar to nav tieši saistīti. Ekonomikas ministrija piedāvājusi šajā likumā noteikt kvotu, ka pieļaujamais darījumu skaits ar nekustamā īpašuma iegādi, uz kā pamata izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas, jāierobežo līdz 1000 darījumiem gadā. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš priekšlikumu vērtē kā šīs sistēmas saglabāšanu pretēji NA aicinājumam no tās trīs gadu laikā atteikties, likumā nostiprinot ikgadējās kvotas samazinājumu. Ekonomikas ministrija rosina katru gadu situāciju šajā jomā vērtēt atsevišķi. Augstākā kvota, kam NA varētu piekrist, ir 750 darījumu gadā.
Riskē ar valsts prestižu
«Var saprast Nacionālo apvienību, kas vēlas nostiprināties nelielā sava elektorāta daļā, racionālu diskusiju pagriežot šaurā virzienā, jo apvienībai vajag politisko cīņu pret kaut ko,» Dienai sacīja Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš arī piedalījās sarunās. Taču, pēc A. Kampara domām, lielākā daļa vēlētāju neatšķir, kas par ko cīnās, bet redz kautiņu un ir neapmierināti ar visām partijām, no kā iegūšot Saskaņas centrs. Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns notiekošo raksturoja kā ķīlnieku krīzi, kurā par ķīlnieku ir kļuvis valsts budžets ar algu paaugstinājumu zemāk atalgotajiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem. «Izgāžot budžetu, Latvija zaudē arī to uzticības kredītu, ko saņēmusi, uzrādot ekonomisko stabilitāti,» teica E. Smiltēns.
Uz vaicāto, vai Nacionālā apvienība neriskē ar savu reputāciju, kaitējot valsts prestižam un mazinot latvisko partiju izredzes saglabāt varu pēc vēlēšanām, VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars Dienai atbildēja: «Valsts prestižam mēs kaitējam ar to, ka vislētāk iztirgojam savu valsti.» Viņaprāt, vēlētāji neuztver kā latviskās partijas tādus politiskos spēkus, kas nespēj pieņemt valstiskus lēmumus būtiskos jautājumos un «turpina izpārdot savu Latviju». Paužot personīgo viedokli, R. Dzintars neredz savai partijai vietu šādā valdībā, jo nevar uzņemties atbildību par tādiem lēmumiem.
ZZS iet bez ultimātiem
NA pēc tikšanās ar V. Dombrovski vēl neteica, ka gatavotos atstāt valdību, bet nesolīja arī tajā palikt. Pašlaik NA valdībā ir tikai viens ministrs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš pilda arī kultūras ministra pienākumus. Viņš ir TB/LNNK biedrs, bet darbojas biedrībā Demokrātiskie patrioti, kas paziņojusi par jauna politiskā spēka veidošanu. VL-TB/LNNK ar aiziešanu opozīcijā varētu riskēt, ja tās vietā nāk Zaļo un Zemnieku savienība. Agrāko gadu pieredze rāda, ka politiskie spēki, atstājot valdību, zaudē ietekmi vai pat nonāk līdz likvidācijai. Tā tas notika ar Tautas partiju, kas aizgāja no V. Dombrovska pirmās valdības, kurā palika ZZS kā uzticamais Vienotības partneris krīzes laikā.
Pirms trešdien paredzētās premjera V. Dombrovska sarunas ar Zaļo un Zemnieku savienību notika ZZS vadības tikšanās ar apvienības 40 pašvaldību vadītājiem. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis teica, ka vietējie līderi neiebilst pret uzturēšanās atļauju sistēmas saglabāšanu. ZZS svarīgākais ir jautājums par pašvaldību daļas palielināšanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, lai tā sasniegtu 82% tagadējo 80% vietā, taču tas nebūs ultimāts. Ir iespēja vienoties par kādu citu jautājumu, piemēram, bērnudārzu pedagogu algu segšanu no valsts budžeta, lai V. Dombrovskis varētu cerēt uz ZZS pretimnākšanu. ZZS nav vēl lēmusi par iekļaušanos valdībā, jo tas nav piedāvāts. Iepriekš tādas izmaiņas koalīcijas sastāvā nepieļāva arī Vienotības tā dēvētais Pilsoniskās savienības spārns.
Situācija ir sarežģīta arī no procedūras viedokļa. Ja NA vilcināsies paust skaidru pozīciju, Zaļo un Zemnieku savienība 18. oktobrī pēc budžeta pieņemšanas iesniegs visus savus priekšlikumus, kas prasīs no budžeta lielas summas. Ja šie ierosinājumi pēc tam ar kādas valdības partijas atbalstu tiek pieņemti, tad valsts budžeta galīgā redakcija var kļūt neprognozējama un arī grūti īstenojama. Taču, jūtot ZZS elastīgo pieeju, elastīgāka varētu kļūt arī Nacionālā apvienība. Tās līdzpriekšsēdētājs G. Bērziņš otrdien vairs neuzstāja uz Imigrācijas likuma grozījumu pieņemšanu reizē ar valsts budžetu, bet gan vēlējās tikai gūt pārliecību, ka koalīcijas partneri var vienoties par principu, ka pakāpeniski uzturēšanās atļauju programmu slēdz.