Jau vēstīts, ka NA aicinājusi koalīcijas partnerus vienoties par kārtību, kad un kā pārtraucama pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķiršana par nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) paudis viedokli, ka uzturēšanās atļauju piešķiršanas sistēma nodrošina miljonos latu lielu pienesumu budžetam, tādēļ nebūtu pareizi to likvidēt. Tā vietā premjers aicina domāt par veidiem, kā bremzēt uzturēšanās atļauju izsniegšanas tempu un sekmēt uzturēšanās atļauju sniegto pienesumu tautsaimniecībai.
Atdzīvināja tirgu
Nekustamā īpašuma tirgotāji NA pārmet «pirmsvēlēšanu populismu un neiedziļināšanos Latvijas ekonomiskajā situācijā».
«Pateicoties iespējai saņemt uzturēšanās atļaujas uz iegādātā nekustamā īpašuma pamata, šobrīd atdzīvojies un jaunas virsotnes sasniedzis nekustamā īpašuma tirgus Rīgas centrā un Jūrmalā, turklāt ir vērojamas arī aktivitātes reģionos,» Dienai sacīja nekustamā īpašuma tirdzniecības uzņēmuma Reverta pārstāvis Edgars Miļūns.
Lai gan sistēma «neatrisina visas problēmas», tomēr bez tās «nozare būtu beigta», uzskata nekustamā īpašuma kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.
Līdzīgu viedokli pauž uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, norādot, ka investīciju piesaistes programmu nedrīkst vērtēt vienīgi nekustamā īpašuma tirgus kontekstā, jo programma palīdzējusi uzlabot, piemēram, nekustamo īpašumu finansējušo banku veselību. «Jebkādas negatīvas šīs programmas izmaiņas nelabvēlīgi iespaidos ne vien nekustamā īpašuma segmentu, bet arī visu tautsaimniecību,» pauž uzņēmējs.
Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka uzturēšanās atļauju pārdošana līdz šim ir drīzāk labvēlīgi ietekmējusi Latvijas ekonomiku, taču viņš uzsver, ka tas tā nebūs mūžīgi. Kā uzskata ekonomists, «nedrīkst aizsapņoties», jo līdzšinējā eirozonas vēsture parāda, ka ilgstošs mājokļu celtniecības bums var negatīvi ietekmēt valsts konkurētspēju. «Nekustamā īpašuma bums Spānijā daļēji veidojās tieši nepareizi virzītu ārzemju investīciju rezultātā,» norāda P. Strautiņš.
Uzsver riskus
Lai gan šobrīd vēl nav pamata runāt par jauna nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanos, tomēr nepieciešams saprast, kurā brīdī uzturēšanās atļauju pārdošanu pārtraukt vai vismaz mainīt atļauju iegūšanas nosacījumus, uzskata P. Strautiņš.
NA piedāvājums paredz pārtraukt uzturēšanās atļauju tirdzniecību par ieguldījumu nekustamajā īpašumā jau no 2014. gada 1. janvāra, jo, kā norāda NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis, pastāvošajai sistēmai ir gan ekonomiska, gan politiska rakstura riski.
E. Cilinskis pieļauj, ka šāda sistēma var radīt jaunu ekonomisko burbuli, jo «resursi netiek novirzīti uz produktīvās ekonomikas jomām, piemēram, ražošanu, bet gan uz būvniecības nozari». Šādā veidā tiek sadārdzinātas arī īpašumu cenas, kas samazina vietējo iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, uzskata E. Cilinskis.
Arī Revertas pārstāvis E. Miļūns atzīst, ka šīs politikas dēļ īpašumu pārdevēji nekavējās cenas «pavilkt uz augšu». Viņš lēš, ka šie īpašumi pirms uzturēšanās atļauju iegūšanas likuma pieņemšanas maksāja 20-30% zem «maģiskā sliekšņa». Tomēr P. Strautiņš prognozē, ka cenu kāpuma efekts, izņemot atsevišķas ģeogrāfiski ļoti norobežotas teritorijas, visticamāk, būs īslaicīgs, jo, «augot cenām, augs piedāvājums».
E. Cilinskis pauž, ka NA bažīgu dara arī Latvijā ieplūstošā «Austrumu nauda». «Mēs šeit vienkārši veidojam plānveida imigrāciju ar cilvēkiem ne tika no NVS valstīm, bet arī Ķīnas. Šādā veidā mēs vienkārši kolonizējam savu valsti,» norāda deputāts.
Turpretī Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins uzskata, ka «bažām par «kolonizāciju» nav pamata», jo nav runa par Latvijas pilsoņu skaita palielināšanu - investoriem tiek piedāvāta tikai un vienīgi uzturēšanās atļauja. «Tas nav kaut kāds darbaspēks no Austrumiem, bet turīgi ļaudis, kuri investē Latvijas ekonomikā,» pauž V. Agešins.
Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzskata, ka vairāk būtu jāsatraucas nevis par to, kas dzīvo lepnajos Jūrmalas savrupnamos, kurus var atļauties iegādāties vien retais Latvijas iedzīvotājs, bet gan par to, kas notiks ar tiem nekustamajiem īpašumiem, kas kalpo kā ražošanas resurss, piemēram, lauksaimniecības zemi un mežiem.
Kā zināms, no 2014. gada 1. maija lauksaimniecības zemi varēs iegādāties Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi - fiziskas personas. Šobrīd vēl ir spēkā likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» noteiktie ierobežojumi, kas liedz ES dalībvalstu pilsoņiem un šajās valstīs reģistrētām juridiskām personām brīvi iegādāties lauku zemi.
«Arī Jūrmalas īpašums dod kaut kādu pienesumu tautsaimniecībai ar to, ka šo īpašumu nopērk kāds bagāts ārzemnieks, pirmkārt, viņš atstāj naudu Latvijā, otrkārt, būvniecībā tiek nodarbināti cilvēki. Taču, iegūstot tādus ražošanas resursus kā meži un lauksaimniecības zeme, faktiski visa peļņa nonāk ārzemnieku rokās,» norāda E. Smiltēns.
Arī koalīcijā ietilpstošā Reformu partija (RP) atturīgi vērtē NA rosinājumu sistēmu radikāli mainīt. Kā norāda RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzturēšanās atļauju tirdzniecības mīnuss ir tas, ka 90% investīciju nonāk nekustamā īpašuma nozarē, taču deputāts par nepieņemamu uzskata NA ultimatīvo prasību šī gada budžeta ietvaros sagraut pašreizējo sistēmu un «nolikt nekustamā īpašuma nozari negaidītā situācijā».