Pirms spēles situācija E grupā bija sarežģīta - veselas trīs komandas turpināja pretendēt uz otro vietu un ceļazīmi uz astotdaļfinālu. Roma uzdevums Maskavā bija nezaudēt, jo tas saglabātu viņiem priekšrocības pār CSKA savstarpējās spēlēs. «Viņi spēlēja izteikti no aizsardzības, turot daudz vīru starp bumbu un saviem vārtiem, nosēžoties zemu. Bija grūti izvirzīt mūsu uzbrucējus vai pussargus sitienu pozīcijās, un arī no distances vārtsargu pārbaudīt nespējām. Taču mača beigās spiediens, ko veicām visu otro puslaiku, atmaksājās, un mēs guvām ļoti svarīgus vārtus,» tā maču rezumēja Cauņa.
Zviedra Pontusa Vernblūma savainojums būtībā atstāja CSKA galveno treneri Igoru Slucki bez balsta pussargiem. «Būtu ļoti riskanti spēlēt bez pussarga, kas tendēts uz aizsardzību. Varbūt bija riskanti kā tādu izmantot Cauņu, taču domāju, ka viņš apbrīnojami tika galā ar to, kas no viņa tika prasīts,» latviešu pussargu pēc mača slavēja Sluckis.
No cilvēka, kurš gadu mocījies ar dažādiem savainojumiem, prasīt un sagaidīt regulāru cīņu ar atlētiskajiem un sportiski niknajiem Roma pussargiem Seidu Keitā un Radžu Naingolanu nav viegli. Galvenokārt ir psiholoģiski grūti, jo iedzīvoties vēl vienā savainojumā negribas, taču Cauņa sevi nesaudzēja, lai gan vairākkārt dabūja sāpīgus sitienus.