Zaļo un zemnieku savienība
Mūsu partijas skatījumā viens no visefektīvākajiem veidiem, kā mazināt augsto nevienlīdzību sabiedrībā, būtu ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas vislielāko labumu dotu tieši strādājošajiem ar zemu algu. Tāpēc piedāvājam no pašreizējiem 75 eiro neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 129 eiro, kas ir ekonomiski korekti un pamatoti. To liecina arī Labklājības ministrijas aprēķini.
Tā kā vieni no trūcīgākajiem mūsu sabiedrībā ir tieši pensionāri, tad piedāvājam diskutēt par straujāku pensiju indeksāciju un indeksēt nevis ar indeksu 25% no minimālās algas, bet 50%. Pašlaik ir atjaunoti sociālo iemaksu griesti, bet ZZS piedāvājums ir šādus iemaksu griestus nenoteikt, taču noteikt izmaksu griestus.
Lai sociālās iemaksas veiktu visi pilnā apmērā, kas būtu ieguvums sociālās apdrošināšanas budžetam, bet izmaksu griesti koriģētu to, lai nebūtu pārmērīgi lielas pensijas.
Mūsu partija arī varētu atbalstīt PVN samazināšanu pārtikai, taču pie noteikuma, ka tiktu izstrādāts pirmās nepieciešamības pārtikas preču grozs, uz ko tad attiecinātu samazināto likmi. Tur gan galvenais atbalsts būtu nevis mazturīgajiem, bet pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem. Nevienlīdzības mazināšanai būtiski ir saziņā ar pašvaldībām noteikt progresīvo likmi nekustamā īpašuma nodoklim. Proti, likme par vienīgo īpašumu, kas ir arī cilvēka dzīvesvieta, nepieaugtu, taču pieaugums būtu par pārējiem nekustamajiem īpašumiem. Tas būtu taisnīgi.
ZZS arī iestājas par to, lai pašreizējā mikronodokļa likme - 9% - saglabātos līdzšinējā apmērā un nepieaugtu, jo tas ir būtisks atbalsts daudziem mazajiem uzņēmumiem.
Esam gatavi diskutēt arī par kapitāla pieauguma nodokļa likmes, kas pašlaik ir 10% apmērā, pieaugumu, tomēr tur ir rūpīgi jāizvērtē visi sociālekonomiskie efekti. Tas vēl ir jāvērtē.
Tā kā būtiska loma sociālās palīdzības sniegšanā un nevienlīdzības mazināšanā ir pašvaldībām, tad mēs vēlamies noteikt prognozējamu un taisnīgu nodokļu ieņēmumu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām.
Tāpat vēlamies novirzīt daļu uzņēmuma ienākumu nodokļa pašvaldībām, kas to varētu izmantot investoru piesaistei. Tas palīdzētu radīt darbavietas vietējiem iedzīvotājiem un mazinātu bezdarbu.
Nevienlīdzību mazinošs faktors būtu arī interešu un mūžizglītības izmaksu iekļaušana valsts kompensējamo limitēto izdevumu sarakstā.