Stendera 300 gadu jubilejai veltītajai piecu eiro sudraba kolekcijas monētai. «Viņš bija zemnieku apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras pamatlicējs, izcils valodnieks, pirmais zinātnes un zināšanu popularizētājs,» rezumē akadēmiķis, kurš savā runā pieminēja gan viņa Augstas gudrības grāmatu no pasaules un dabas, gan mazāk zināmus faktus - viņš esot konstruējis pirmo veļasmašīnu Latvijas vēsturē.
Varbūt kolekcionāriem?
«Monētu jēdziens pēdējos desmit gados ir tā paplašinājies, ka dažas no tām izskatās kā rotaslietas,» atklāj mākslinieks Laimonis Šēnbergs, kad viņa vadītā komisija ir apstājusies pie monētas, kas iecerēta kā virināma grāmata. Ja kādreiz ieskati esot bijuši ļoti konservatīvi, piemēram, monēta bez apmales netika uzskatīta par monētu, tad patlaban valda radošā brīvība. Lai realizētu šo ieceri ar eņģītēm, esot nepieciešams roku darbs, līdz ar to varētu radīt tikai kādus piecdesmit eksemplārus un būtu jāmeklē, kas to varētu izdarīt. «Sirdij sāpot, ir jāgriež riņķī,» par šo skici piebilst mākslas zinātniece Ramona Umblija un akcentē šīs idejas unikalitāti. «Šī ir izcila inovācija, kas atbilst tēmai,» viņa uzskata.
Šo ekskluzīvo monētu varētu veltīt arī grāmatniecībai kā tādai šajā elektronikas laikmetā, kad rokā paņemamais, sataustāmais, atveramais pamazām izgaist. Taču sarežģītība un izmaksas to padarītu diezgan nepieejamu cilvēkiem. «Varbūt kolekcionāriem?» jautā J. Stradiņš. «Kolekcionāri nemaz nav tā turīgākā sabiedrības daļa,» paskaidro Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle. Savukārt literatūrzinātniece Janīna Kursīte ierosina radīt divas Vecajam Stenderam veltītas monētas. «Mēs varētu uzticēt speciālistiem noskaidrot, vai vispār tas ir iespējams,» teic Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Par labu šai idejai runā arī akadēmiķa atgādinātais fakts, ka šogad aprit 425 gadi, kopš Latvijas teritorijā iespiestas pirmās grāmatas.
Par J. Kursītes pašas favorītu kļūst monēta ar Vecā Stendera profilu un uzrakstu «latvis», kurš to licis iekalt uz viņa kapakmens, kaut arī ģenētiski viņam nekāda sakara ar latviešiem nav bijis. Šī monēta paužot ideju, ka viņš mācot, bet nesakot - nāc, mazo latvieti, es tevi ņemu pie rokas! «Viņš ir līdzvērtīgs, viņš pats ir latvis,» piebilst literatūrzinātniece. «Viņš bija tā ieaudzis latviešos, [dzīvodams] nomalē, kur nebija nekādas satiksmes,» saka J. Stradiņš. «Joprojām nav,» piebilst J. Kursīte. Akadēmiķis akcentē, ka Vecais Stenders bija pirmais, kurš uzskatīja, ka zemnieks augsto kultūru var sasniegt, paliekot savā tautībā.
Izšķirošais raunds
«Viņš skatās pāri savai sētas malai bezgalībā, tā man šķiet galvenā ideja, kāpēc mēs šodien godinām Stenderu,» Maruta Brūkle, iesākot diskusijas izšķirošo raundu, saka par monētu, kurā redzams uz ceļiem sēdošs puisēns. Taču izskan viedoklis, ka tajā ir saskatāms Dullā Daukas motīvs, tāpēc viņu vajadzētu pārzīmēt par zemnieku - viņam jābūt nobriedušākam. «Zemnieks uz ceļiem būs komiski,» iestarpina literatūrzinātniece, bet, kā norāda L. Šēnbergs, tas ir risināms jautājums, un atbalsta šo ideju, «viņš iziet no savas mazākās pasaulītes uz plašāku». Tieši šī dalīšana mazajā un lielajā šķiet pretrunīga lieta māksliniecei Sandrai Krastiņai, kura vērš uzmanību uz citu monētu, kurā Latvija esot pasaules sastāvdaļa un kurā atklājas jauneklīgums un pēctecīgums.
«Viņš skatās lielajā pasaulē, bet man nepatīk, ka viņš ir pagriezis muguru mazajai Latvijai - tai, no kurienes viņš nāk,» saka R. Umblija, kura arī nosveras par labu otrajai monētai - tajā Vecais Stenders kādam puisēnam rāda pasauli. Mākslas zinātniece norāda, ka ir jāaizmirst par «muļķīgajiem stereotipiem, kas mums iedzīti ar izglītību, par 700 verdzības gadiem un vāciešiem, kas mūs turēja pie rokas», jo šī monēta ietver sevī pavisam citu vēstījumu - to, ka gudrība vienmēr ir lielāka par mums. «Gudrību var apgūt tikai vienatnē, tikai viens pats ar sevi, tāpēc man nepatīk, ka mani kāds vada,» diskusijā iesaistās Ilmārs Blumbergs, «tikko kāds rāda ar pirkstu - redz, ej tur! -, tā man gribas apgriezties un iet atpakaļ.»
J. Kursīte piekrīt māksliniekam, ka otrajā monētā nolasās tas, ka šodien mēs ejam zem rokas un paklausīgi darām tā, kā mums rāda, nevis paši mēģinām pārdomāt un izšķirties. «Ja mēs no tā visa abstrahējamies un veidojam monētu tieši Vecā Stendera piemiņai, tad otrais variants ir visstenderiskākais,» saka J. Stradiņš, jo tajā vislabāk atklājoties viņa būtība, «un tas tak - piedodiet! - nav nekas slikts, ka skolotājs mūs māca.» Atklātā balsojumā tiek izlemts, ka dzīvē tiks īstenots otrais variants. Konkursā uzvar Aigara Ozoliņa ideja.
«Jāvienkāršo un vairāk jāuzsver saule,» par reversu saka L. Šēnbergs, norādot, ka darbs pie monētas skices ne tuvu nav galā.