«Statistikas dati liecina, ka pie ģimenes ārsta mēdz doties 60-70 procenti Latvijas iedzīvotāju. Ir jāizveido sistēma, lai ģimenes ārstu profilaktisko apskati saņemtu arī pārējie 30-40 procenti iedzīvotāju. Tāpēc ģimenes ārsti ir jānodrošina ar palīgpersonālu - ārsta palīgiem un prakses māsām -, lai ar šādu atbalstu ģimenes ārstu uzmanības lokā nonāktu visi iedzīvotāji,» norādīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultātes dekāne Anita Villeruša uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji ģimenes ārstu praksi neuztver kā profilakses iestādi, bet gan kā ārstniecības iestādi, savukārt informāciju par ieteicamajiem profilakses pasākumiem un veselīgu dzīvesveidu iedzīvotāji iegūst daudzos un dažādos avotos, ne tikai apmeklējot ģimenes ārstu. «Piemēram, aptaujas dati liecina, ka tikai 17 procentiem smēķētāju pamudinājumu atmest smēķēšanu izteikuši ģimenes ārsti, savukārt 70 procentiem - draugi un radinieki,» sacīja A. Villeruša.
Iedzīvotāji bieži vien meklē informāciju par ieteicamajiem profilakses pasākumiem tādos informācijas avotos, kas ir viegli un vienkārši pieejami. Sociālantropologs Roberts Ķīlis domā, ka tāpēc padomiem par profilaksi - veselības uzturēšanu un saglabāšanu - ir jābūt ļoti viegli atrodamiem un pieejamiem ikvienam iedzīvotājam. «Padarot padomus par profilaksi, veselīgiem ieradumiem un veselīgu dzīvesveidu viegli pieejamus, nodrošinot to, ka iedzīvotājiem nav ilgi jāgaida rindā, lai nokļūtu pie ārsta un tur saņemtu konsultāciju, mēs varam panāk, ka iedzīvotāji iegūst plašāku informāciju par profilaksi un veselības saglabāšanu,» uzskata R. Ķīlis.
R. Muciņš pieļāva, ka nākotnē varētu tikt attīstīta plašāka ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbība, nodrošinot, ka tālrunis darbotos visu diennakti, ne tikai ārpus ģimenes ārstu darbalaika. «Protams, visas veselības problēmas nevar atrisināt pa tālruni, bet medicīnas speciālisti var ieteikt vēlamo rīcības virzienu,» ir pārliecināts R. Muciņš.