Vieta, kur izvērsties
Māra Švāģere, Engures Pensionāru apvienības vadītāja, pati ir lielisks aktīva dzīvesveida piemērs. Apguvusi nūjošanu. Arī datorprasmes. Tagad mācās angļu valodu. Noorganizējusi ģimeņu svētkus Engures iedzīvotājiem - šī pasākuma ideja ir apvienot paaudzes. Pieteikušās 18 ģimenes - tas Engurē esot kas nebijis. Bet pirms gada nodibinājusi deju klubiņu un kaļ nākotnes plānus par plašākiem projektiem. «Sabiles pusē, kur dzīvoju, bija pilnīgi lauki. Kad nomira vīrs, sapratu, ka nevaru bērnus turēt lauku verdzībā. Tagad lēmumu par pārcelšanos uz rosīgāku vietu nenožēloju itin nemaz! Sabiles laukos dienā viena mašīna pagāja garām, nekādas dzīvības. Engurē sapratu, ka man patīk darboties. Te var izvērsties! Citi saka, lai liekos mierā, taču es nevaru. Patīk izdomāt, organizēt. Tikai žēl, ka vēl īsti nav atbalsta,» secina Māra. Viņa ap sevi sapulcējusi 10 tikpat apņēmīgu Engures senioru. «Organizējam ekskursijas. Mums ir ansamblis Jūras vējš. Ir līnijdejotāju grupa. Kā alternatīva līnijdejām ir eirodejas. Esam iemācījušās četras dejas - mums pašām patīk un citiem. Mūsu vecumam atbilstoši.»
Žēlabās par savu kūtrumu
Engures novada ciemos kopumā esot ap 660 pensionāru. Aktīvākie - tikai kādi 30 seniori. «Skatos - solīds pāris, abi pensionāri, bet sabiedrībā ejam viņus neredzu. Tie, kas piedalās, tie piedalās visur, pārējie iesēdušies mājās un nav kustināmi,» sūrojas Māra. Kad padzirdējusi, ka Latvijā pensionāriem ir iespēja apgūt datorprasmes, mudinājusi pieteikties arī enguriešus. «Neviens nepieteicās. Visu panācu ar savu nekaunību,» stāsta Māra. «Katram nācu klāt, apstrādāju atrotītām piedurknēm. Lielākoties atbilde bija: ai, datorus nevajag... Domāju - bet tiek taču dota iespēja! Nerimos pierunāt. Beigās pierunāju 20 cilvēkus. Un, kad Lattelecom akcijas noslēguma pasākumā izdzirdēju, ka divas mūsu pensionāres Astrīda un Silvija laimējušas datorus, biju laimīga līdz asarām. Tagad gan tie, kas nepieteicās, uz vējā palaisto iespēju skatās ar žēlabām,» piktojas Māra. «Eksāmens nebija grūts. Vēl pirms loterijas noteicu - kaut laimētu kāds no Engures, tas būtu forši,» atzīst jauna datora laimīgā īpašniece Astrīda Jurēvica. Par datoru viņa sen sapņojusi. «Esam pateicīgi arī mūsu skolotājai Ligitai Feldmanei, kura palīdzēja apgūt datorprasmes. Silvija Galle katru dienu brauca pie viņas no Bērzciema mācīties. Apbrīnoju šo uzņēmību,» slavē Māra. Pagasta pārvalde Pensionāru apvienību atbalstot. «Labajos laikos ekskursijas bija par velti, uz ballēm klāti galdi. Tagad nospriedām - tas arī nav nepieciešams. Arī pašas varam ko saorganizēt.» Vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem, maznodrošinātajiem dāmas taisīs Ziemassvētku paciņas, kuras pašas komplektēs atbilstoši vecu cilvēku vajadzībām.
Kā nepalikt kašķīgām
Engures Pensionāru apvienība ieguvusi arī 150 jaunus draugus no pensionāru biedrībām Rojā, Mērsragā, Lapmežciemā, Smārdē, Džūkstē un Tukumā. Decembra beigās rīkošot sadraudzības balli - balles organizē regulāri. Arī sportiskās intereses nav atstātas novārtā - Māra ar vairākām dāmām sparīgi nūjo. «Sestdien, svētdien ejam tā, ka sūnas vien čab. Nūjošana izkustina visas muskuļu grupas. Ar kājām nevar izdarīt to, ko ar nūjām. Un iešana ātrāka. Nūjojam citreiz līdz pat Abragciemam un atpakaļ. Mēs jau izturīgas vecenes,» ķircina Māra. Bērni, mazbērni gan aizrādot, ka Engures aktīvās seniores par vecenēm vis nenosauksi... «Kad ballēs sapošamies - jaunietes labākajos gados! Pie mums dejo pat astoņdesmitgadīgās kundzes. čačača izmetam, ka tik nu! Pēc tam gan uz mājām nezina, kā tikt. Bet līdz nākamajai reizei kauli atkal ir vietā,» nosmej seniores. «Bet ir jāpiespiež sevi arī mācīties. Angļu valodas kursos pagaidām esam vien četras pensionāres. Aicināju, bet vairāk nepieteicās. Jāmācās ir, lai nav kauns uz ārzemēm aizbraukt,» uzskata Māra. Tagad mājās viņa reizēm «laiž tikai angliski». «Reiz atnāk mazmeita un saka: ome, tu taču angļu valodu runā pilnīgi kā latviešu valodu... Es sašutusi, nu gan sirdī iedūra! Bet pēc laika dzirdu mūsu Bērziņa, prezidenta, runu. Klausos - Andris, tāpat kā Māra, angļu valodu latviski lasa! Jutos pagodināta,» skanīgi nosmej Māra. «Kur jaunietes salasās, tur humors sprēgā. Mums katrai ir kāda «knopka», ko piespiest,» saka Māra. «Nedod die's, ja tagad būtu jāsēž mājās un nebūtu ko darīt. Nervozas un kašķīgas paliktu.»