Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 30. septembris
Menarda, Elma, Elna

Nelaist garām iespējas un nekļūt kašķīgām!

Dari, kamēr vari! Ne jau visi var dziedāt un dejot, bet tu ar savu varēšanu aizrauj arī pārējos. Jo visi grib būt laimīgi, grib dzīvot, nevis izdzīvot. Tā skan Engures pagasta Pensionāru apvienības moto. Kad Māra Švāģere pirms septiņiem gadiem no Sabiles pārcēlās uz Enguri, viņas personiskais moto bija aktīvi dzīvot. Ar savu azartisko attieksmi viņa iekustina arī pārējos Engures seniorus. Tas nebija un joprojām nav viegli, tomēr pamazām izdodas.

Vieta, kur izvērsties

Māra Švāģere, Engures Pensionāru apvienības vadītāja, pati ir lielisks aktīva dzīvesveida piemērs. Apguvusi nūjošanu. Arī datorprasmes. Tagad mācās angļu valodu. Noorganizējusi ģimeņu svētkus Engures iedzīvotājiem - šī pasākuma ideja ir apvienot paaudzes. Pieteikušās 18 ģimenes - tas Engurē esot kas nebijis. Bet pirms gada nodibinājusi deju klubiņu un kaļ nākotnes plānus par plašākiem projektiem. «Sabiles pusē, kur dzīvoju, bija pilnīgi lauki. Kad nomira vīrs, sapratu, ka nevaru bērnus turēt lauku verdzībā. Tagad lēmumu par pārcelšanos uz rosīgāku vietu nenožēloju itin nemaz! Sabiles laukos dienā viena mašīna pagāja garām, nekādas dzīvības. Engurē sapratu, ka man patīk darboties. Te var izvērsties! Citi saka, lai liekos mierā, taču es nevaru. Patīk izdomāt, organizēt. Tikai žēl, ka vēl īsti nav atbalsta,» secina Māra. Viņa ap sevi sapulcējusi 10 tikpat apņēmīgu Engures senioru. «Organizējam ekskursijas. Mums ir ansamblis Jūras vējš. Ir līnijdejotāju grupa. Kā alternatīva līnijdejām ir eirodejas. Esam iemācījušās četras dejas - mums pašām patīk un citiem. Mūsu vecumam atbilstoši.»

Žēlabās par savu kūtrumu

Engures novada ciemos kopumā esot ap 660 pensionāru. Aktīvākie - tikai kādi 30 seniori. «Skatos - solīds pāris, abi pensionāri, bet sabiedrībā ejam viņus neredzu. Tie, kas piedalās, tie piedalās visur, pārējie iesēdušies mājās un nav kustināmi,» sūrojas Māra. Kad padzirdējusi, ka Latvijā pensionāriem ir iespēja apgūt datorprasmes, mudinājusi pieteikties arī enguriešus. «Neviens nepieteicās. Visu panācu ar savu nekaunību,» stāsta Māra. «Katram nācu klāt, apstrādāju atrotītām piedurknēm. Lielākoties atbilde bija: ai, datorus nevajag... Domāju - bet tiek taču dota iespēja! Nerimos pierunāt. Beigās pierunāju 20 cilvēkus. Un, kad Lattelecom akcijas noslēguma pasākumā izdzirdēju, ka divas mūsu pensionāres Astrīda un Silvija laimējušas datorus, biju laimīga līdz asarām. Tagad gan tie, kas nepieteicās, uz vējā palaisto iespēju skatās ar žēlabām,» piktojas Māra. «Eksāmens nebija grūts. Vēl pirms loterijas noteicu - kaut laimētu kāds no Engures, tas būtu forši,» atzīst jauna datora laimīgā īpašniece Astrīda Jurēvica. Par datoru viņa sen sapņojusi. «Esam pateicīgi arī mūsu skolotājai Ligitai Feldmanei, kura palīdzēja apgūt datorprasmes. Silvija Galle katru dienu brauca pie viņas no Bērzciema mācīties. Apbrīnoju šo uzņēmību,» slavē Māra. Pagasta pārvalde Pensionāru apvienību atbalstot. «Labajos laikos ekskursijas bija par velti, uz ballēm klāti galdi. Tagad nospriedām - tas arī nav nepieciešams. Arī pašas varam ko saorganizēt.» Vientuļajiem pensionāriem, invalīdiem, maznodrošinātajiem dāmas taisīs Ziemassvētku paciņas, kuras pašas komplektēs atbilstoši vecu cilvēku vajadzībām.

Kā nepalikt kašķīgām

Engures Pensionāru apvienība ieguvusi arī 150 jaunus draugus no pensionāru biedrībām Rojā, Mērsragā, Lapmežciemā, Smārdē, Džūkstē un Tukumā. Decembra beigās rīkošot sadraudzības balli - balles organizē regulāri. Arī sportiskās intereses nav atstātas novārtā - Māra ar vairākām dāmām sparīgi nūjo. «Sestdien, svētdien ejam tā, ka sūnas vien čab. Nūjošana izkustina visas muskuļu grupas. Ar kājām nevar izdarīt to, ko ar nūjām. Un iešana ātrāka. Nūjojam citreiz līdz pat Abragciemam un atpakaļ. Mēs jau izturīgas vecenes,» ķircina Māra. Bērni, mazbērni gan aizrādot, ka Engures aktīvās seniores par vecenēm vis nenosauksi... «Kad ballēs sapošamies - jaunietes labākajos gados! Pie mums dejo pat astoņdesmitgadīgās kundzes. čačača izmetam, ka tik nu! Pēc tam gan uz mājām nezina, kā tikt. Bet līdz nākamajai reizei kauli atkal ir vietā,» nosmej seniores. «Bet ir jāpiespiež sevi arī mācīties. Angļu valodas kursos pagaidām esam vien četras pensionāres. Aicināju, bet vairāk nepieteicās. Jāmācās ir, lai nav kauns uz ārzemēm aizbraukt,» uzskata Māra. Tagad mājās viņa reizēm «laiž tikai angliski». «Reiz atnāk mazmeita un saka: ome, tu taču angļu valodu runā pilnīgi kā latviešu valodu... Es sašutusi, nu gan sirdī iedūra! Bet pēc laika dzirdu mūsu Bērziņa, prezidenta, runu. Klausos - Andris, tāpat kā Māra, angļu valodu latviski lasa! Jutos pagodināta,» skanīgi nosmej Māra. «Kur jaunietes salasās, tur humors sprēgā. Mums katrai ir kāda «knopka», ko piespiest,» saka Māra. «Nedod die's, ja tagad būtu jāsēž mājās un nebūtu ko darīt. Nervozas un kašķīgas paliktu.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kāpēc vērts iesaistīties sabiedriskajās norisēs

Sadarbības tīkla Dzīvotprieks ietvaros veiks pētījums* 30 pašvaldībās - jomās, kas tieši ietekmē senioru dzīves kvalitāti un viņu līdzdalību sabiedriskajās norisēs

Katrā pašvaldībā aptaujāti trīs respondenti: pensionārs, kurš dzīvo pašvaldības teritorijā, pensionārs, kurš aktīvi iesaistījies kādā vecāka gadagājuma ļaužu organizācijā, un pašvaldības darbinieks

Pētījuma rezultāti apliecina: aktīvie pensionāri ir vairāk informēti par norisēm pašvaldībā, bet tie, kuri neiesaistās sociālajās norisēs, mazāk zina par iespējām sadarboties ar pašvaldību darbiniekiem, saņemt informāciju un palīdzību

Pašvaldība atbalsta tos pensionārus, kuri paši organizē veselības veicināšanas akcijas

* Pētījumu veica Dzintra Anspoka,
Mg. psych.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Receptes visam rudenim

Vienkārši ēdieni ar svētku garšu – ne tikai svētkiem, bet arī darba dienām.

Stāvoklis starp dzīvību un nāvi

Miruša ķermeņa atdzīvināšana kā romānā par Frankenšteinu varētu būt reālāka, nekā šķiet. Zinātnieki nākuši klajā ar pieņēmumu, ka starp dzīvību un nāvi patiešām ir vēl viens starpposms, kas varētu ...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?