Ne vienmēr melnā nauda
Ir pieņemts uzskatīt, ka nelikumīgas finanses kā atsevišķu valstu iekšienē, tā starp valstīm pamatā veido koruptīvi un visa veida krimināli finanšu līdzekļi. Pirmajā gadījumā tie ir galvenokārt kukuļi, bet otrajā - ienākumi no narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas, kontrabandas, reketa un citām līdzīgām darbībām, turklāt ievērojamu daļu kriminālās naudās veido tirdzniecība ar viltotām precēm.
Tomēr šis pieņēmums ne vienmēr atbilst patiesībai, jo, pēc GFI aprēķiniem, globālā mērogā tikai nepilna trešdaļa nelikumīgo naudas plūsmu ir krimināli finanšu līdzekļi, kamēr koruptīvā nauda sasniedz labi ja 3%. Lauvas tiesu - aptuveni divas trešdaļas starpvalstu nelikumīgās finanšu plūsmas - veido manipulācijas ar tirdzniecības maksājumiem (trade mispricing), parasti saistībā ar preču importu un eksportu vai fiktīviem darījumiem. Runājot par attīstības valstīm, GFI pētnieki uzskata, ka 2010. gadā (šobrīd tas ir pēdējais gads, par kuru pieejama pilnīga statistika) 80,1% no tām nelegāli aizplūdušo līdzekļu - 364,8 no 455,1 miljarda latu - ārvalstīs nonāca tieši pēc manipulācijām ar tirdzniecības maksājumiem, izvairoties no nodokļu nomaksas.
Samērā vienkārša shēma
Izplatītākā nelegālas līdzekļu izvešanas shēma ir aptuveni šāda. Iegādājoties preces kādā citā valstī par, piemēram, simts naudas vienībām, pircējs pārskaita citu, lielāku summu, kuru arī uzrāda savas valsts dokumentos. Savukārt preces pārdevējs uzrāda tikai reālo pārdošanas cenu, bet pārējo naudu pārsūta uz pircēja norādīto bankas kontu, parasti ārzonās, turklāt ieturot nelielu komisijas maksu. Process ir samērā viegli fiksējams, jo atliek salīdzināt atsevišķu valstu eksporta un importa statistiku, tomēr ir grūti apkarojams uzņēmumu līmenī.
Jāņem arī vērā, ka daudzu valstu valdības parasti neiebilst pret minētās shēmas izmantošanu, ja finanšu līdzekļi plūst uz viņu valstīm, taču centīgi apkaro finanšu līdzekļu izvešanu no pašu mājām. It kā ir pieņemts uzskatīt, ka šādu finanšu līdzekļu pieplūdums sekmē ekonomiskās aktivitātes valstīs, uz kurām plūst nauda. Taču situācija nav tik viennozīmīga, jo ievērojama daļa nelikumīgās naudas, sevišķi kriminālās, kļūst par investīcijām ēnu ekonomikā, kā rezultātā valstis neko neiegūst, jo pieaug galvenokārt pelēkais sektors, kura dalībnieki nemaksā nodokļus.
Nulles Latvijas statistikā
Atbilstoši GFI jaunākā pētījuma rezultātiem tikai 2010. gadā no attīstības valstīm nelegāli aizplūduši vismaz 858,8 miljardi ASV dolāru (455,1 miljards latu), turklāt pētījuma autori īpaši norāda, ka patiesā summa ir lielāka, jo viņu izmantotā metodoloģija neļauj apzināt nelikumīgās skaidrās naudas plūsmas. Lielākā nelegālā kapitāla eksportētāja 2010. gadā tradicionāli bijusi Ķīna (neskaitot Honkongu un Makao), no kuras izvesti 222,8 miljardi latu. Pēc tam seko Malaizija - 34,1 miljards latu, Meksika - 27,1 milljards latu, Krievija - 23,1 miljards latu un Saūda Arābija - 20,3 miljardi latu.
Runājot par Latviju, 2009. un 2010. gadā kopējā tabulā ir norādītas nulles, kam vajadzētu nozīmēt, ka nelikumīga naudas aizplūšana statistikā nav fiksēta. (Vismaz pētījuma autori norāda, ka aprēķiniem izmantota valstu Starptautiskajam Valūtas fondam iesniegtā statistika, taču pastāv arī iespēja, ka pētījuma autoriem atsevišķi dati nav bijuši pieejami.) Tajā pašā laikā dokumentā norādīts, ka laikā posmā no 2001. līdz 2008. gadam no Latvijas nelikumīgi izvesti kopumā apmēram 3,6 miljardi latu.
Desmitgades līderi
Savukārt visā desmitgadē kopumā no attīstības valstīm aizplūdis vismaz 3,1 triljons latu. Arī šajā sarakstā pirmo vietu pārliecinoši ieņem Ķīna (atkal - bez Honkongas un Makao), no kuras nelikumīgi izvests vairāk līdzekļu nekā no pārējām pirmajā desmitniekā esošajām valstī kopumā - 1,45 triljoni latu. Pēc GFI analītiķu domām, šis fakts uzskatāmi liecina par ekonomikas problēmām un iedzīvotāju neuzticēšanos valstij.
Tālāk seko Meksika - 252,3 miljardi latu, Malaizija - 151 miljards latu, Saūda Arābija - 111,3 miljardi latu un Krievija - 80,5 miljardi latu. Tāpat lielāko kapitāla eksportētāju saraksta priekšgalā atrodas Filipīnas (73,1 miljards latu), Nigērija (68,4 miljardi latu), Indija (65,2 miljardi latu), Indonēzija (57,8 miljardi latu) un Apvienotie Arābu Emirāti (56,7 miljardi latu).
Maz pētnieku
Jāuzsver, ka GFI ir faktiski vienīgā starptautiski zināmā analītiskā kompānija, kas nodarbojas ar nelikumīgo naudas plūsmu pētījumiem, turklāt galveno uzmanību pievēršot tieši attīstības valstīm. Kas attiecas uz pētījumiem par tā dēvētajām attīstītajām ekonomikām, ir pamats uzskatīt, ka daudzos gadījumos nelegālās naudas plūsmas no šīm valstīm varētu būt pat ievērojami lielākas nekā no attīstības ekonomikām. Par to liecina arī GFI pārstāvju izteikumi.
Piemēram, aizvadītā gada nogalē intervijā Vācijas izdevumam Der Spiegel GFI vadītājs Reimonds Beikers paziņoja, ka atbilstoši organizācijas aprēķiniem 2003. līdz 2011. gadā no Grieķijas nelegāli izvesti 138,3 miljardi latu, bet pastāvot arī pretējs process - Grieķijā ieplūstot nelegāla nauda. GFI uzskata, ka tie bijuši attiecīgi 47,7 miljardi latu 2010. gadā un 57,8 miljardi - 2011. gadā. R. Beikers minētajā intervijā arī norādīja, ka ekonomiskās krīzes skartā Grieķija ir otrajā vietā starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīm pēc ēnu ekonomikas īpatsvara, salīdzinot to ar IKP, un šajā ziņā atpaliek tikai no Meksikas, taču apsteidz Itāliju un Spāniju.