Vieta - Veletržni pils un pilsētvide. M. Pormalei izteikt savus pārspriedumus nebūs nekas jauns. Viņa atceras, cik nopietni un kaislīgi studiju gados kopā ar kursa vadītāju Andri Freibergu un kursabiedriem kaislīgi pēc tam sarunās «izķidājuši» citu valstu ekspozīcijās redzēto. Prāga Monikai ir arī pirmās ārzemes, kurās viņa vispār pabijusi - un tieši dēļ šīs kvadriennāles, kurā Latvijas scenogrāfu dalība aizsākās jau 70. gados vēl Padomju Savienības ekspozīcijas sastāvā. Prāgas kvadriennāle, šogad ar ietilpīgāku nosaukumu Prāgas starptautiskais teātra telpas un skatuves dizaina forums/Prague Quadrennial of Performance Design and Space, ir pasaulē vienīgā šīs nozares izstāde, kas reizi četros gados vienkopus pulcina vairāk nekā piecdesmit valstu ekspozīcijas. Daudz kas prestižajā forumā ar senajām tradīcijām notiks citādi - atvērtāk un reizē konkrētāk, pateicoties tieši Pormales idejām.
Scenogrāfijas Eirovīzija
Uzaicinājumam strādāt žūrijā ir triju gadu sena priekšvēsture. «Pagājušo reizi Latvija tiešām uzmirdzēja. Latviju ievēroja,» M. Pormale atceras iepriekšējo 11. Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāli 2007. gadā. Pirmo reizi Prāgas kvadriennāles vēsturē latviešiem pasniedza divas zelta medaļas - Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem par ekspozīciju Uzspēlēsim Bulgakovu! un «jaunajam daudzsološajam talantam», tolaik LMA 4. kursa studentam Reinim Suhanovam par M. Bulgakova Meistara un Margaritas maketa asprātību un vienkāršību. Scenogrāfe, kā pati saka, vienpersoniski veidoja Latvijas ekspozīciju. Ar uzstādījumu - pašironija (paironizējusi par Garās dzīves garo dzīvi) un konceptuāla iekšupvērstība. «Mana ekspozīcija bija vienīgā, kurā bija tiešām jāienāk iekšā, lai kaut ko redzētu,» stāsta M. Pormale. Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē, kas ārišķīguma, šova un tērēto līdzekļu ziņā māksliniecei liek to salīdzināt ar Eirovīziju un Disnejlendu, viņai tā šķitusi vienīgā pieņemamā izpausme. Pārējās ekspozīcijās, īpaši lielvalstu, gluži pretēji - sacensība ar šovu ekspozīciju ārpusē - iekšā raušana ar tehnoloģiju šovu - gaismām, skaņām. «Protams, tik lielā izstādē jāspēj ieinteresēt, tomēr jābūt arī kaut kam sirdij. Jābūt kodolam, ne tikai čaulai,» uzskata M. Pormale. Scenogrāfes, kura skolojusies tieši pie scenogrāfa, nevis multimākslinieka Andra Freiberga, sacītajā var just nostalģiju pēc amata izšķīšanas dažādos mākslu starpžanros. Turklāt reizēm ir labi būt no mazas valsts. «Kā gan Amerikā būtu iespējams izvēlēties vienu scenogrāfu? Tad jau sāktos pilsoņu karš,» pasmaida Pormale.
Īsteno Pormales ierosinājumus
«Bieži esmu bijusi pārsteigta, cik garlaicīgi iekārtotas ekspozīcijas. Piedodiet, ja man jāielūkojas katrā 9 x 13 cm bildītē, lai kaut ko ieraudzītu…» Monikai Pormalei ne tā veiksmīgākā šķitusi arī pārāk lielā, izplūdusī brīvība. Tā teikt, brīvais temats bez gala, bez malas. Starp citu, uz pirmo žūrijas tikšanos Prāgā viņa netikusi. Domājusi, ka tādējādi šim stāstam pielikts punkts. Festivāla radošā direktore viņu uzrunājusi vēlreiz Kolumbijā, kur tolaik Jaunais Rīgas teātris ar Garo dzīvi bijis viesizrādēs. Scenogrāfe privātā sarunā atklāti izteikusi savus vērojumus par līdzšinējo Prāgas kvadriennāles stilu un pēc tam saņēmusi atkārtotu uzaicinājumu piedalīties žūrijas darbā līdz ar labo ziņu, ka vairākas viņas idejas 2011. gadā tiks īstenotas praksē. Forums kļūs reizē atvērtāks un konkrētāks. Interpretācijai piedāvātā tēma būs telpa un mērogs. Katrai valstij pēc Pormales ierosinājuma būs jāapdzīvo vienāda izmēra «melnā kaste». Funkcionālisma stilā būvētāja Veletržni pilī, kas ir Čehijas Nacionālās galerijas filiāle un atrodas tikai pārsimt metru attālumā no iepriekšējo kvadriennāļu norises vietas, tiks iekārtotas valstu un reģionu nacionālās un studentu ekspozīcijas. Pilī notiks lekcijas, radošās darbnīcas un citi pasākumi. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem virkne pasākumu, izrāžu un izstāžu notiks arī citviet Prāgā - ielās, laukumā pie Nacionālā teātra, Teātra akadēmijas ēkā u. c.
Latvija Prāgā būs pārstāvēta ar nacionālo un studentu ekspozīciju (kuratori Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa un scenogrāfs Andris Freibergs). Bet jau šogad LJTI sadarbībā ar LMA Scenogrāfijas nodaļu, ārvalstu institūtiem un vēstniecībām Latvijā piedāvās meistardarbnīcu sēriju Teātra telpa izcilu ārvalstu scenogrāfu vadībā. LJTI būs viena no 16 teātra un mākslas organizācijām, kas nākamgad piedalīsies projektā Intersection: Intimacy and Spectacle vērienīgā vides instalācijā/performancē Prāgas centrā. To veidos Monika Pormale un modes mākslinieki Mare Mastiņa un Rolands Pēterkops.