Pirms katra jauna spēļu cikla ir ierasts paskaitļot, cik punktu varētu izdoties sakrāt. Izbraukumā pieņemama ir 50 procentu bilance. Pirmsolimpiskajā četru spēļu izbraukuma sērijā Rīgas Dinamo ir trīs ļoti nopietni pretinieki - Rietumu konferences līderis Maskavas Dinamo, Austrumu konferences augšgala komandas Ak Bars un Torpedo, tāpēc pirmajā spēlē ar Vitjaz vajadzēja censties par katru cenu iegūt trīs punktus, jo tālāk būs tikai grūtāk.
Pirmajā periodā nekas neliecināja par to, ka rīdzinieki varētu atkārtot sezonas antirekordu - ar 2:6 vēl ir zaudēts tikai Austrumu konferences līdervienībai Magņitogorskas Metallurg. Pēc būtiskām izmaiņām virknējumos, jo savainojuma dēļ mājās ir palicis snaiperis Marcels Hosa, savukārt kondīciju Rīgā uzlabo komandas kapteinis Sandis Ozoliņš, uzbrukumā spēle nevedās, toties rīdzinieki kontrolēja spēli, un ar individuālu reidu Lauris Dārziņš guva savus pirmos vārtus pēc atgriešanās komandā. Tiesa, pēc spēles Dārziņš, atsaucoties uz treneru teikto, norādīja uz brāķi arī pirmajās divdesmit minūtēs. «Treneri jau pēc pirmā perioda teica, ka ir vairākas nianses, kurās spēle nav tik laba.»
Vitjaz rezultātu izlīdzināja skaitliskajā vairākumā, bet pēc tam, jau pēc Laura sacītā, sniega bumba sākusi velties no kalna. Pārāk tālu viens no otra spēlēja aizsargi, pietrūka arī ātruma, lai izlabotu pozicionālās kļūdas, un trīs ripas mājinieki guva, vienatnē izslidojot pret Dinamo vārtsargu Mīkaelu Telkvistu. Zviedram gan arī nebija ķeramā diena.
Uz maiņu iznākušais Jakubs Sedlāčeks ielaida divas tveramas ripas un arī sapelnīja tikai mīnusus.
Paši bedrē ir iekāpuši, tagad būs jārāpjas ārā, lai izbraukumā nepaliktu tukšā.