Neoliberālisms un Vašingtonas konsenss turpina noteikt Latvijas politiku. Visa Latvijas politika pēdējos divdesmit gadus ir tikusi būvēta uz neoliberālisma dogmas pamata. Sakot, ka Latvijā valdību veido labējas partijas, ir tieši tas jāņem vērā. Mēs laikam esam vienīgā valsts Eiropā, kurā jau kopš Ivara Godmaņa laikiem bez izņēmuma ir bijušas tikai un vienīgi neoliberāļu vadītas un veidotas valdības.
Nevajag novērtēt par zemu šī fakta nozīmi sabiedrībā, kura līdz tam bija pieradusi domāt tikai vienas valdošās dogmas ietvaros. Neoliberālisma dogma Latvijas apstākļos nav iedēstīta pirms tam plurālistiski domājošā Rietumu demokrātijā. Tā ir ielikta valstī, kurā, askaitot īso pārkārtošanās un atmodas laiku, valdīja viena Padomju Savienības komunistiskās partijas uzturēta ideoloģija. Pārējais viss bija ne tikai nepareizi. Tas bija pretvalstiski un vienlaikus ārprāts.
Tāpēc Latvijā ir pat «kapitālistiski» hunveibini. Jauni cilvēki, kas apvāršņa šaurības dēļ varbūt pat nekad nav dzirdējuši par īstajiem hunveibiniem vai Mao režīmu Ķīnā. Tomēr jebkuru, kurš pauž viedokli, kas neietilpst viņu tikpat vienkāršajā dogmā, saukā par sociālistu, staļinistu vai minimums «kreiso», kas šiem cilvēkiem pats par sevi šķiet kaut kas baiss.
Lai gan «kreisums» no Latvijas politikas dogmā valdošā viedokļa ir ne tikai tas, ko dara Austrumāzijas valstīs, Singapūrā vai Japānā, bet arī ES valstu un ASV reālpolitikā, kas reālajā dzīvē bieži vien ir pragmatisma pilna un brīva no dogmām. Un vispirms tas attiecas uz valsts lomu ekonomikā.
Neoliberālā dogma teic, ka ideālā valstij vispār nav jānodarbojas ar ekonomiku. Neskatoties uz to, pat ASV neoliberāļi paši atbalsta, piemēram, privātā un publiskā sektora partnerības principu. Un, lai gan nav nevienas valsts pasaulē, ieskaitot superneoliberālo Latviju, kur šī dogma tiktu pilnībā īstenota dzīvē, ideoloģiski tā turpina eksistēt. Cauraužot politiķu un ierēdņu domāšanu, tā praktiski ietekmē Latvijas valsti.
Kā? Ņemsim Pasažieru vilciena lietu, kur sekmīga konkursa rezultātā varētu notikt vilcienu ražošana Latvijā, faktiski atjaunojot RVR un radot vismaz 500 darba vietu rūpniecībā. Taču tas nav kritērijs Latvijas ierēdņiem un politiķiem. Kritērijs ir «Eiropas naudas apgūšana». Ja vilcienu ražošanā ES naudas vietā būtu jāizmanto Latvijas budžeta nauda, tas šajā domāšanā būtu «zaudējums valstij». Nevis tas, ka vilcienus neražo Latvijā. Nevienam pat nenāk prātā, ka arī valsts budžeta līdzekļus varētu, piemēram, kapitalizēt, valstij kļūstot par partneri kopuzņēmumā, gadījumā, ja zūd ES finansējuma iespējas.
Singapūra, Japāna vai ASV, visticamāk, pašas būvētu šos vilcienus un tieši to uzskatītu par pareizu. Latvija to «nedrīkst».