Cik valodās jūs runājat?
Esmu no Grieķijas. Protu sešas valodas - grieķu, franču, angļu, itāļu, spāņu un vācu valodu. Nebūtu īsti precīzi teikt, ka es runāju šajās valodās. Mutiskie tulki vairāk klausās un cenšas saprast.
Kura jums patīk vislabāk?
Man patīk visas valodas. Jo vairāk valodu tu zini, jo vairāk durvju uz pasauli tev ir atvērtas. Tā kā manas studijas bija grieķu un franču valodā, tieši tajās runājot, es jūtos visērtāk.
Cik oficiālo valodu ir Eiropas Parlamentā?
Kopā ir 24. Tās ir valodas, kas ienāk, kādai valstij oficiāli pievienojoties Eiropas Savienībai. EP sākumā bija sešas dalībvalstis, kurās runāja četrās oficiālās valodās. Pievienojoties jaunām valstīm, oficiālo valodu skaits auga. Tagad sareizinot iespējamās valodu kombinācijas ir 552.
Kā vērtējat latviešu valodu. Kā tā skan?
Jebkura valoda, ko tu neproti, liekas sarežģīta. Latviešu valoda skan ļoti labi, taču es nesaprotu pilnīgi neko. (Smejas.)
Cik tulku strādā Eiropas Parlamentā?
Latvijas kabīnē pastāvīgi strādā deviņi tulki, kopā ar ārštatniekiem ir 40. Mums ir 360 štata darbinieku, bet mēs ļoti daudz sadarbojamies ar ārštata tulkiem. Sēdēs, kur ir sagaidāma liela aktivitāte, mēs varam mobilizēt līdz pat 1000 tulku. Un tas ir vairāk, nekā Parlamentā ir deputātu.
Paralēli šīm 24 oficiālajām valodām mums vēl ir tulki, kam jāpārvalda kandidātvalstu valodas. Piemēram, turku un serbu valoda. Turklāt nepieciešamības gadījumā ir jātulko no lielajām starptautiskajām valodām, piemēram, krievu un arābu valodas.
Kā vispār darbojas šī sistēma?
Sistēma ir ļoti sarežģīta. Pirmās valodas, kas mums bija, tulki tulkoja tikai uz dzimto valodu. Piemēram, franču tulki no angļu, vācu un itāļu valodas tulkoja tikai uz franču valodu. Kad notika pēdējās paplašināšanās, mūsu tulki vairs nespēja aptvert tik daudz valodu. No 2004. gada mūsu tulki vairs netulko tikai uz savu dzimto valodu, bet arī uz tām valodām, kuras pārvalda citi tulki, piemēram, angļu, franču un vācu valodu. Tiek veidots tāds kā starpprodukts, ko tālāk ņem citi kolēģi.
Kam jāiziet cauri, lai kļūtu par tulku Eiropas Parlamentā?
Sākumā ir jābeidz kādas konkrētas studijas, piemēram, ekonomikas vai cilvēktiesību studijas. Pēc tam jābeidz īpašas studijas, kas ir domātas mutvārdu tulkiem. Tās nav lingvistikas mācības. Tur vairāk tiek runāts par tehniskām lietām, kas palīdzētu strādāt. Ja gribat kļūt par Eiropas Parlamenta štata darbinieku, ir jāpiedalās konkursā, kas iekļauj sevī īpašu tulku eksāmenu. Svarīga ir arī spēja ilgstoši koncentrēties.
Vidēji cik valodu pārvalda viens tulks?
Atkarīgs no kabīnes. Ir tādas, kurās nepārvalda vairāk par divām valodām. Bet, piemēram, Latvijas kabīnē tulki pārvalda daudz valodu.
Kādas valodu zināšanas ir mūsu deputātiem?
Ir dažādi. Deputāti paši izvēlas valodu, kurā grib runāt. Ja viņi jūtas ērti, runājot citā valodā, bez problēmām to arī dara.
Vai visi Eiropas Parlamenta deputāti runā angliski?
Nē. Vairāk nekā puse angliski nerunā. Tas nozīmē - ja kāds runā angliski un domā, ka viņu sapratīs, tā nebūt nav. Sanāksmēm ir interneta tiešraides, tāpēc reizēm ir diezgan dīvaini, ka to valstu pilsoņi, no kurienes nāk viņu deputāts, nemaz nedzird viņu runājām dzimtajā valodā.
Pirms gadiem Latvijā diskutēja, kā pareizāk izrunāt vārdu eiro. Bija dažādi varianti, piemēram, eira un euro. Vai citās valstīs arī bijušas šādas diskusijas?
Katra eirozonas dalībvalsts šo valūtas vienību izrunā tā, kā tai ir ērtāk. Spāņu valodā to sauc par euro, grieķu valodā to izrunā kā evro, vācu valodā - kā oiro. Cik man zināms, citās valstīs nav bijušas lielas diskusijas par to, kā saukt.
Vai kāds kontrolē tulkojuma kvalitāti?
Ir ļoti strikti noteikumi, kas kontrolē mutvārdu tulkojumu precizitāti, notiek pārbaudes. Arī eksāmeni, lai iegūtu akreditāciju, ir ļoti sarežģīti.
Kā kopumā vērtējat valodu nozīmi Eiropas Savienībā?
Valodas jāsāk mācīties jau ļoti agrā vecumā. Lai būtu iespēja izbaudīt visas Eiropas Savienības dāvātās iespējas, tas ir noteicošs faktors. Jo vairāk valodās runāsiet, jo vairāk iespēju būs. Eiropas Parlaments dod ļoti daudz iespēju jauniešiem, tomēr ir jāatzīst - priekšroka ir gudriem jauniešiem, kas pārvalda pēc iespējas vairāk valodu. Runājot par Latvijas jauniešiem, man bija pārsteigums, kad konstatēju, ka valodu ziņā jaunieši no Latvijas ir daudz sagatavotāki nekā citās valstīs.
Mums jau nav daudz variantu. Latviešu valodā runā tikai Latvijā.
Taisnība. Bet līdzīgi ir arī ar grieķu valodu. Arī tajā runā tikai Grieķijā. Tomēr atšķirībā no Latvijas jaunieši Grieķijā citas valodas tik labi nepārvalda.