Jautā Jānis Siksnis, Latvijas Radio vadītājs
Aija Cālīte-Dulevska. Pirmām kārtām jāaprēķina, cik liela ir optimālā summa, kas nepieciešama. Pēc tam jāskatās, kāda ir iespēja paplašināt sabiedrisko mediju finanšu darbību (reklāmas tirgus iespējas un jauni biznesa veidi). Protams, tās ir arī politiskās sarunas.
Ainārs Dimants. Aktīvi lobējot un nākot ar ierosinājumiem valdībā un Saeimā.
Gints Grūbe. Būtu veicams sabiedriskā pasūtījuma kvalitātes audits (tā ietvaros varēs pārskatīt esošo sabiedriskā pasūtījuma sadales efektivitāti un konstatēt finansējuma nepietiekamības faktu). Publiska un atvērta sabiedrības pārstāvju, ekspertu un politiķu diskusiju telpas izveidošana par sabiedrības vajadzībām var kalpot kā platforma finansējuma palielināšanas veicināšanai.
Dainis Mjartāns. Vispirms noskaidrojot, cik lielā mērā sabiedrisko pasūtījumu var veikt ar līdzekļiem, kas sabiedriskajiem medijiem pieejami pašlaik. Nākamais solis - cik liels finansējums sabiedriskā pasūtījuma izpildei LTV un LR ir nepieciešams (jāizpēta raidījumu ražošanas reālās izmaksas). Sadarbībā ar LTV iepazīties ar izvērstāku budžetu, lai sabiedrībai būtu redzams, cik lieli ir reklāmu ieņēmumi un no sponsoriem iegūtie līdzekļi un kā tie tiek ieguldīti sabiedriskā pasūtījuma izpildē.
Ivars Zviedris. Pagaidām nezinu, kā panākšu, jo vispirms ir jāsāk strādāt. Domāju, ka ne es viens to panākšu - tas būs komandas darbs.
Jautā Edgars Kots, Latvijas Televīzijas vadītājs
Kuras, jūsuprāt, būtu sabiedriskajā pasūtījumā uzlabojamās lietas jaunās NEPLP darbības laikā? Nosauciet, piemēram, trīs, ar kurām būtu jāsāk.
Aija Cālīte-Dulevska. Vispirms jānoformulē sabiedriskā pasūtījuma principi. Jāpilnveido kvalitāte tādiem raidījumiem, kas paredzēti auditorijām, ko nemēģina sasniegt komercmediji.
Ainārs Dimants. Ziņu raidījumi, sabiedriski politiskie raidījumi (diskusijas un analītiskie raidījumi), kultūras un bērnu raidījumi. Šajās četrās galvenajās pozīcijās arī nepieciešami uzlabojumi.
Gints Grūbe. Formālisma likvidēšana sabiedriskā pasūtījuma uzraudzības mehānismā, ieviest sabiedriskā līguma principu, kas precīzāk ļautu definēt sabiedrības vajadzības un rast tam atbilstošākos formātus sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanā programmā kopumā, atsakoties no šobrīd dominējošās sleju izpratnes un kvantitatīvas stundu uzskaites sabiedriskā pasūtījuma izpildē, kā arī konkurences ieviešana sabiedriskā pasūtījuma izpildē, kas ļautu palielināt kvalitāti.
Dainis Mjartāns. Ņemt vērā Sabiedriskās konsultatīvās padomes sniegtos priekšlikumus par sabiedrisko pasūtījumu. Noteikt virsmērķi, kas, manuprāt, būtu analītiski un izglītojoši raidījumi, plašāks lauku iedzīvotāju dzīves atspoguļojums. Nodrošināt Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras dzīves atspoguļojumu.
Ivars Zviedris. Jāuzlabo sadarbība ar neatkarīgajiem producentiem dokumentālā kino nozarē, kultūras raidījumiem nepieciešami gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi uzlabojumi, sabiedriskajam pasūtījumam būtu jābūt vairāk saistītam ar reģioniem.
Jautā Andrejs Ēķis, LNT ģenerāldirektors
Kā jūs piecos vārdos varētu formulēt izmērāmu rezultātu par labi padarītu darbu padomē?
Aija Cālīte-Dulevska. Runātās latviešu valodas īpatsvara palielināšana elektroniskajos medijos.
Ainārs Dimants. Atskaites punkts ir likuma prasībās. Ja ar padomes kapacitāti varētu izpildīt to, kas likumā prasīts, tas jau būtu izcili.
Gints Grūbe. NEPLP kā publiskā foruma vieta, ko raksturo caurspīdīguma jeb atklātības principi, sabiedrības un nozares profesionāļu sistēmiska līdzdalība, industrijas ilgtspēja un prognozējamība, taisnīga un atklāta konkurence. Izmērīt šos rezultātus var pēc kritērijiem, ar kādiem tiek veikts sabiedrības demokrātijas audits.
Dainis Mjartāns. Var vērtēt pēc tā, vai padomes locekļi, kas kandidē, atkārtoti tiek ievēlēti NEPLP.
Ivars Zviedris. Tas būtu jāmēra nevis profesionāļiem, bet sabiedrībai jāpasaka. Ja sabiedrība teiktu, ka NEPLP ir labi strādājusi, jo ir labi raidījumi, atjaunota gadskārtējā balva radio un televīzijā, ir izveidots jaunrades fonds, jauni cilvēki vairāk skatās sabiedrisko televīziju - tas būtu izmērāms un vērtējams kā labs darbs.
Jautā Kaspars Ozoliņš, MTG vadītājs Baltijas valstīs
Vai nacionālās informācijas telpas nostiprināšanai jābūt prioritātei, ja jābūt, ar kādiem instrumentiem jūs to gribētu stiprināt?
Aija Cālīte-Dulevska. Tā ir prioritāte, pārējais tai ir pakārtots. Ir jāveicina nacionālo mediju attīstība, sabiedriskajā pasūtījumā jāiekļauj arī nacionālas apraides komercmediji.
Ainārs Dimants. Vispirms būtu jāvienojas, kas ir nacionālā informācijas telpa. Ja runa ir par oriģinālu TV un radio produkciju un raidījumiem latviešu valodā, tad svarīgākais ir stiprināt sabiedriskos medijus un novērst slēpto retranslāciju, kas kropļo tirgu.
Gints Grūbe. Nacionālā informatīvā telpa ir prioritāte. To var nostiprināt, iespēju robežās palielinot procentuālo proporciju Latvijā veidotam saturam nacionālās apraides kanāliem. Prioritāra ir nacionālās apraides kanālu skaita palielināšana, veidojot reklāmas tirgu pēc principiem, kas veicina šādu kanālu rašanos un darbību, kā arī jāpārskata bezmaksas paketes veidošanās principi digitālajā apritē - cik lielā mērā tie veicina vai ierobežo nacionālā satura veidošanos.
Dainis Mjartāns izlaida jautājumu
Ivars Zviedris. Noteikti jābūt. Reklāmas tirgū ir pārāk daudz spēlētāju, jāizdomā sistēma, kā esošie mediji var pelnīt. Šeit būtiska arī reģionālo un vietējo mediju loma - tos vajag stiprināt.
Jautā Jānis Šipkēvics, a/s Radio SWH valdes priekšsēdētājs
Kā aizstāvēsiet Latvijā ražotās radio programmas pretstatā lētākajām, viltīgi maskēti retranslētajām pārraidēm, kas nāk, piemēram, no Krievijas?
Aija Cālīte-Dulevska. Jāpārskata, uz kādiem noteikumiem izsniegtas licences. Ja tās neatbilst noteikumiem, uz kādiem saņemta apraide, tās jāanulē.
Ainārs Dimants. Šeit ir tas pats jautājums par slēptās retranslācijas novēršanu, lai aizsargātu tirgu.
Gints Grūbe. Jāpārskata izsniegtās licences esošajām raidstacijām, pārbaudot, kā tās ievēro licencē minētos nosacījumus. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, jāmeklē juridisks regulējums licences anulēšanai vai šo raidstaciju darbības regulēšanai, liekot atgriezties pie noteiktā koncepcijas satura un formāta. Lai veicinātu sabiedrības kontroli, izsniegto licenču koncepcijai saturs varētu būt publiski pieejams. Monitoringa centra darbības pilnveide.
Dainis Mjartāns. Ja vēlamies aizsargāt Latvijas mediju tirgu, NEPLP jāizveido funkcionējošs kontroles un ierobežojumu mehānisms. Piemēram, jau konkursa nolikumā iestrādājot sankcijas, kas ierobežotu valodas un pamatnosacījumu grozījumus izdotajām apraides atļaujām. Vai pat apraides samaksu palielināšanu tām raidorganizācijām, kuru programmas lielāko daļu veido ārvalstu programmas, bet kas piedalās radio reklāmas tirgū.
Ivars Zviedris. Viens veids, kā aizstāvēt, būtu pašiem ražot labas programmas un tad klausītāji noteikti klausīsies, piemēram, SWH, nevis kādu krievu radiostaciju.
Jautā Inga Spriņģe, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēde
Ņemot vērā, ka NEPLP kandidātu debašu laikā izskanēja kritika par LTV vadības darbu, vai viens no jaunās padomes pirmajiem darbiem nebūs LTV vadības profesionalitātes un atbilstības ieņemamajam amatam izvērtēšana?
Aija Cālīte-Dulevska. Vispirms jānovērtē darbs, ko LTV darījusi krīzes apstākļos, jo bijuši arī kvalitatīvi raidījumi un jaunas ētera sejas. Ja NEPLP nodarbosies ar vainīgo meklēšanu, tas nebūs risinājums - jāredz, kā veidojusies situācija kopumā.
Ainārs Dimants. Viens no pirmajiem padomes darba jautājumiem būs par apvienota sabiedriskā medija izveidošanu. Šajā kontekstā es arī redzu jautājumu par sabiedrisko mediju vadību.
Gints Grūbe. Ņemot vērā, ka sabiedriskajiem medijiem, īpaši LTV, pēdējos gados būtiski samazinājusies auditorija, nepieciešams sistēmiski pārvērtēt šo mediju stratēģisko un taktisko vadību. Nepieciešams arī izvērtēt radošo kadru politiku un noskaidrot cēloņus, kas veicinājuši spēcīga radošā personāla aizplūšanu prom no sabiedriskās televīzijas. Jā, tiem vajadzētu būt vieniem no pirmajiem padomes darbiem.
Dainis Mjartāns. Izvērtēšana ir nepieciešama, jo neviens amats nav «neaizskarams».
Ivars Zviedris. Noteikti. Man ir labs teiciens par televīziju - kadri izšķir visu, kas attiecas gan uz nofilmētajiem kadriem, gan cilvēkiem, kas tur strādā. Negribu teikt, ka uzreiz atstādināsim Kotu vai kādu citu, jo tas būs mūsu visu kopējs lēmums.
Jautā Dmitrijs Petrenko, žurnālists, LU pasniedzējs
Kā atsevišķs pilsonis varēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tā izpildes izvērtēšanā?
Aija Cālīte-Dulevska. Ir izveidota Sabiedriskā konsultatīvā padome (SKP). Manuprāt, saikne starp sabiedrisko pasūtījumu un šo padomi vēl veidojas. Sabiedriski aktīvi cilvēki ir iesaistīti kādās nevalstiskajās organizācijās, un viņiem būs iespēja pretendēt uz iekļūšanu šajā padomē.
Ainārs Dimants. Pirmkārt, vispirms skatīties un klausīties, un izmantot iespējas, ko sniedz atgriezeniskā saite raidījumos un portālos. Otra iespēja ir iesaistīšanās nevalstiskajās organizācijās, kas ir pārstāvētas SKP. Trešā - veikt un piedalīties auditorijas pētījumos.
Gints Grūbe. Likvidējot formālismu SKP darbā, iespējams izmainīt pilsoniskās līdzdalības kvalitāti mediju satura veidošanā un uzraudzībā. Kā instrumenti - regulāri socioloģiski pētījumi, kvalitatīvāka nevalstiskā sektora līdzdalība satura noteikšanā, maksimāla atklātība pasūtījuma izstrādes procesā, izveidojot mehānismu sabiedrības pārstāvju ideju bankai, Elektronisko mediju kritikas dienas ieviešana, atgriešanās pie sabiedriskā medija fonda idejas.
Dainis Mjartāns. Es lieku cerības uz sadarbību ar SKP, kas tomēr pārstāv 43 nevalstiskās organizācijas, tās mērķis ir sniegt priekšlikumus par sabiedrisko pasūtījumu, taču SKP varētu sniegt arī sabiedriskā pasūtījuma raidījumu analīzi.
Ivars Zviedris. Būtu nepieciešams jaunrades fonds, kur būtu nauda pilotraidījumiem, lai jauni cilvēki varētu realizēt savas idejas sabiedriskajos medijos. Otrs instruments - gada balvas atjaunošana. Tajā liela nozīme būtu nevis žūrijai, bet skatītājiem. Ja raidījums dabūtu balvas, tā attīstību stimulētu ar papildu finansējumu.
Jautā Jānis Juzefovičs, Vidzemes augstskolas lektors
Kuru jūs redzat kā NEPLP vadītāju? Pēc kādiem kritērijiem šo cilvēku vajadzētu izraudzīties?
Aija Cālīte-Dulevska. Es domāju, ka jebkurš no mums var pretendēt uz NEPLP priekšsēdētāja vietu. Jāizvēlas pēc tā, kurš būtu spējīgs izveidot kopīgu komandu. To noteiks pirmās tikšanās.
Ainārs Dimants. Gintu Grūbi, jo viņš varētu labi pārstāvēt padomi un viņam ir interese par galveno prioritāti - sabiedriskajiem medijiem.
Gints Grūbe. No šobrīd minētajiem kandidātiem, manuprāt, padomi labi varētu vadīt Ainārs Dimants. Kritēriji - neatkarība, godīgums, kompetence, atbildība, spēja paraudzīties uz sabiedrību ne tikai no savu politisko vērtību prizmas un organizēt sadarbības modeļus ar plašu sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu.
Dainis Mjartāns. (Konkrētu vārdu nesauc, jo kandidāti vēl neesot pat tikušies.) NEPLP vadītājam pirmām kārtām jāmāk konsolidēt un vadīt padomi un jābūt ar spējām komunicēt ar sabiedrību.
Ivars Zviedris. Es gribētu atturēties nosaukt konkrētu cilvēku. Man liekas, ka galvenais kritērijs ir gribēšana un apņēmība strādāt. Šai jābūt reformu padomei, tāpēc vadītājam būtu jābūt reformatoram.