Otrā pasaules kara un aukstā kara gados Šveices militārā stratēģija balstījās uz ideju, ka iebrukuma gadījumā desmitiem tūkstoši vīriešu dosies cīņā, lai aizstāvētu dzimteni, bet pārējie iedzīvotāji mitināsies drošībā kalnos izveidotajās patversmēs.
Mūsdienās 7,5 miljonu iedzīvotāju lielās valsts rīcībā ir 180 tūkstoši kaujas spējīgu vīru, bet tai nav acīmredzamu ārēju ienaidnieku, tādēļ lielākā daļa jauniešu uzskata, ka obligātais iesaukums, kurš parasti ilgst piecus mēnešus, ir bezjēdzīga laika nosišana.
Pašlaik Šveice ik gadu aizsardzībai tērē 4,3 miljardus franku (2,4 miljardi latu), un parlaments uzskata, ka to nevajag palielināt.