Brauc mieloties pat no Rīgas
Par tradīciju Neretā kļuvusi Saimnieču diena, ko rīko organizācijas dalībnieces. Šajā dienā viņas sarūpē svētku galdu ar daudziem ēdieniem, pie kura aicināti visi Neretas iedzīvotāji. Finansiāli pasākumu atbalsta pašvaldība, piedalās apkārtnes zemnieku saimniecības ar savu ražoto pārtiku, bet ēdienu gatavošana ir papardīšu rokās. Saimnieču diena notiek 18. novembrī. «Pirmo Saimnieču dienu sarīkojām 2008. gadā, kad svinējām valsts 90 gadu jubileju. Tagad jau tas kļuvis slavens aiz novada robežām, aizvadītajā rudenī pat ekskursanti no Rīgas speciāli brauca uz mūsu pasākumu,» priecājas Mirdza. Neretnieces galdu klājušas arī vienā no pazīstamākajiem vēstures un tūrisma objektiem - Pilkalnē, kurā dzīvojošais Valdis Tomsons par interesantu apskates vietu padarījis kādreizējo Pilkalnes muižas kompleksu. «Tur tika svinēta izstāžu zāles un radošās darbnīcas atklāšana vēsturiskajā klētī,» atceras Mirdza. «Mums ēdienu gatavošana un galda klāšana veikli padodas. Mirdza visas apzvana, viena bietes paņem, otra kartupeļus, citas vēl kādus produktus, un cienasts gatavs,» uzsver Vija. Prasmīgās saimnieces savu pavārmākslu apliecinājušas arī pankūku ballē, cienājot visa Neretas novada iemītniekus. Bet ar savu firmas ēdienu - auzu pārslu pankūkām - mielojušas arī dāņu sadarbības partnerus, kuri tādu ēdienu baudījuši pirmo reizi mūžā.
Teātris un pērļošana
Neretas papardīšu vidū daudz mākslinieciskiem talantiem apdāvinātu dāmu. «Neretā ir labs dramatiskais kolektīvs, kurā darbojas ap 15 pastāvīgo dalībnieku, esmu to vidū,» stāsta Aina. «Esam iestudējušas izrādes Dullais skuķis un Bunduļa atgriešanās. Izrādes bija gan Neretas novadā, gan arī Lonē.» Bet Birutas aizraušanās ir rokdarbi, īpaši pērļošana, ko nesen apguvusi Rites tautaskolā. «
To izveidojuši dāņi, kuri pārcēlušies uz Latviju un jau labi apguvuši latviešu valodu. Bija interesanti, viss notika ļoti mierīgi un precīzi, pa vidu nodarbībām bija vingrošanas pauzes, lai varētu izkustēties,» ar prieku atceras Biruta. Apgūtās iemaņas viņa ierādījusi citām dāmām. Aizpagājušajā vasarā Neretas kultūras namā izstādē bija aplūkojami rakstaini, adīti cimdi, slavenais Lietuvas pierobežas zīmols - no tamborētiem, daudzkrāsainiem kvadrātiem veidotās segas, bet zāles vidū dižojās vairākas stelles darba kārtībā ar iesāktiem tautas tērpu audumiem. Izrādās, tie bijuši papardīšu rokdarbi. Tautastērpa darināšana ir nozīmīgs organizācijas veikums. «No 2010. gada mēs piedalāmies projektā Tautas tērpu izpēte un aušana. Stelles ir savāktas tuvējās mājās, atjaunotas. Aužam tautiskos brunčus, gatavojam arī jostas,» stāsta Mirdza.
Prātam un sirdij
Lai neiesīkstētu, vajadzīga nodarbe prātam un jauni iespaidi, uzskata neretnieces. Viņas organizē dažādas lekcijas un dodas ekskursijās pa Latviju.
Par datora lietošanu apvienībā vienprātības gan nav, pastāv divas pretējas frakcijas. Datorprasmju aizstāves kaismīgi uzsver, ka internets ir lieliska informācijas krātuve, turklāt pie datora var pavadīt bezmiega stundas.
Noliedzējas apgalvo, ka traki esot noskatīties, kā jaunie stundām ilgi pa internetu dzīvojot. Dāmas gan smej, ka datora un interneta piekritēju ar katru gadu kļūst vairāk. Neretas novadā iemaņas darbā ar datoru iedzīvotājiem palīdz apgūt dažādi projekti, to skaitā Latvijas Šveices projekts Senioru ceļš.
«Vajadzētu, lai apmācības būtu pieejamas plašāk,» domā Mirdza. Pensionāram Neretā dzīve ir laba, uzsver Ilga. Pārējās kundzes piekrīt. «Mūsdienās pensionārs ir drošāks par rītdienu un saviem ienākumiem nekā strādājošais, jo pensija tomēr ir garantēta. Ja vēl savs dārzs, par iztikšanu nevar žēloties,» domā Ilga.
Pašvaldība savus pensionārus neesot aizmirsusi, uzsver seniores. Tiekot organizēti braucieni uz kultūras pasākumiem, kopīgi svētki. Ja vien cilvēks pats nav kritiski, naidīgi noskaņots pret apkārtējiem, tad viņam klājas labi, netrūkst domubiedru un brīvos brīžus var piepildīt ar interesantiem hobijiem, ir pārliecinātas Neretas papardīšu dalībnieces.