Pret šo pielīdzinājumu asi iebilst Maksātnespējas administratoru asociācija, kas uzskata, ka tā rezultātā teju puse maksātnespējas administratoru varētu pamest šo nodarbošanos, jo, visticamāk, nevarēs to savienot ar zvērināta advokāta amatu. Likums gan to varētu arī neaizliegt, taču administratorus satrauc, kā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi ietekmētu viņus kā zvērinātus advokātus, uz kuriem valsts amatpersonas statuss nav attiecināms.
Solis pareizajā virzienā
Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Inese Auniņa norāda, ka pagaidām vēl ir daudz neskaidrību jaunās normas piemērošanas kārtībā. Piemēram, kā KNAB, veicot pārbaudi par kādu maksātnespējas administratoru, varēs nošķirt šo amatu no zvērināta advokāta pienākumu pildīšanas.
I. Auniņa stāsta, ka no TM puses jautājums par administratoru profesijas reformu tika aktualizēts 2013. gada nogalē, kad valdībā tika izskatīts informatīvais ziņojums Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu. Toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns 2014. gada 10. janvārī pirms likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā trešā lasījuma iesniedza priekšlikumus, kas paredz maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu.
Tika piedāvāts noteikt, ka administratori amata darbībās pielīdzināmi valsts amatpersonām un uz tiem attiecas likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi. Taču, ņemot vērā administratoru veicamo pienākumu specifiku un to, ka vairākums administratoru ir arī advokāti, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju veicamie pienākumi faktiski ir līdzīgi administratora pienākumiem, administratora amats būtu savienojams ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu advokātu profesiju.
Pēc diskusijām Saeimas komisijā tika nolemts, ka priekšlikumi, kas attiecas uz administratoru profesijas reformu, būtu izdalāmi atsevišķā likumprojektā. Tomēr pretēji komisijā lemtajam Saeimas plenārsēdē tika atbalstīts deputāta Andreja Judina priekšlikums Maksātnespējas likuma grozījumos ierakstīt vienu teikumu, ka administratori pielīdzināmi valsts amatpersonām.
A. Judins (Vienotība) stāsta, ka šo priekšlikumu iesniedzis tāpēc, ka TM nekādu atsevišķu likumprojektu, kas reglamentētu maksātnespējas administratoru profesiju, līdz šim tā arī nav iesniegusi. «Es nevaru atbildēt par TM neizdarītajiem darbiem,» skaidro A. Judins. Viņš uzsver, ka minēto profesiju, kas pielīdzināta valsts amatpersonai, var savienot ar zvērināta advokāta amatu, ja vien tam neiebilst paši advokāti. Deputāts arī uzsver, ka pieņemtā likuma norma ir solis pareizajā virzienā, lai sakārtotu maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību, kas kļūs caurskatāmāka.
Skaits varētu sarukt
Pretējās domās gan ir Maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers, atzīstot, ka, viņaprāt, pieņemtā norma savu mērķi - caurskatāmāku administratoru darbību - nesasniegs. «Pielīdzinot maksātnespējas administratorus valsts amatpersonām, vienīgais efekts būs tāds, ka administratoru skaits varētu sarukt uz pusi, ja šo amatu nevarēs savienot ar zvērināta advokāta pienākumiem tieši amatpersonai piemērojamo ierobežojumu dēļ. Runājot par darbības caurredzamību, nedomāju, ka to nodrošinās valsts amatpersonas statuss. Nereti tiek runāts, piemēram, par tiesnešu, kas ir valsts amatpersonas, negodīgu rīcību. Tā ka valsts amatpersonas statuss nav panaceja. Vienīgais, kas reāli mainīsies, būs tikai tas, ka savas deklarācijas bez VID iesniegsim arī KNAB.» O. Cers arī uzsver, ka maksātnespējas procesā ir daudz citu problēmu, kuras būtu jārisina, piemēram, saistībā ar fiktīviem kreditoriem. Taču, viņaprāt, likumdevējs ir gājis vienkāršāko un vieglāko ceļu, izvairoties no smagāko problēmu risināšanas.
Maksātnespējas administratorus uzraugošās institūcijas - Maksātnespējas administrācijas - direktors Ervīns Ābele gan norāda, ka tagad uz administratoriem kā valsts amatpersonām attieksies Krimināllikuma normas par kukuļošanu un neatļautu labumu gūšanu, kas līdz šim uz minētās profesijas pārstāvjiem nebija attiecināmas. Un šīs normas piemērošana varētu darboties preventīvi. «Mūsu uzraugošās iestādes darbā gan nekas nemainīsies, kā mēs administratorus uzraugām pašlaik, tā mēs to turpināsim darīt arī pēc 1. janvāra,» atzīst amatpersona. Attiecībā uz to, ka maksātnespējas administratori varētu aiziet no profesijas, ja to nevarēs apvienot ar advokāta pienākumu pildīšanu, E. Ābele norāda, ka tas nebūs nepārvarams šķērslis. «Jebkurā gadījumā nāks klāt jauni biedri, var pieaugt darba apjoms, taču tās nebūs nepārvaramas problēmas,» saka E. Ābele.
KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča uzsver, ka pašlaik līdz ar minētās normas pieņemšanu par tās piemērošanu ir vairāk neskaidrību nekā risinājumu. «Mēs uzraugām, vai valsts amatpersona nepārkāpj interešu konflikta novēršanas likumu, kas cita starpā nosaka, ka amatpersona nedrīkst realizēt savas amata pilnvaras attiecībā uz saviem darījuma partneriem. Tas nozīmē, ka administratori nedrīkst administrēt savu kā zvērinātu advokātu klientu maksātnespēju. Taču - kā mēs to uzraudzīsim, jo zvērinātu advokātu klientiem ir tiesības sevi neidentificēt? Un tas ir tikai viens piemērs attiecībā uz neskaidrību par šīs normas piemērošanu,» stāsta I. Jurča.
Jāpiebilst, ka šodien Saeimas Juridiskajā komisijā tiek skatīti grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» saistībā ar maksātnespējas administratoriem.