Ministrijā Dienai vairākkārt norādīja, ka būtiskām izmaiņām nākošgad nevajadzētu būt, - vecāki joprojām varēšot saņemt valsts atbalstu līdz 142 eiro mēnesī un tā piešķiršanas kārtība nemainīsies. Tomēr Diena, pētot jauno noteikumu redakciju, secināja, ka gadījumos, ja bērnam tiks piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzā, bet vecāki izlems turpināt apmeklēt privāto dārziņu, tiks zaudēts gan valsts, gan pašvaldības atbalsts. Patlaban, zaudējot valsts atbalstu, joprojām bērna vecāki var saņemt pašvaldības līdzfinansējumu. Piemēram, Rīgā tie ir 93 lati mēnesī. Tomēr nākamgad līdz ar lēmumu palikt privātajā dārziņā šī naudas summa tiks zaudēta. To Dienai apstiprināja arī Rīgas domes Pirmsskolu nodaļas galvenā speciāliste Gundega Puķīte. Viņa piebilda, ka Rīgas domei vairs nav tiesību regulēt atbalsta piešķiršanu, to tagad dara Ministru kabinets. Tāpēc atliek vien paļauties, ka valdība ņems vērā pašvaldības iebildumus.
Līdz ar to ir grūti teikt, ka izmaiņas no nākamā gada nebūs būtiskas. Tieši otrādi - nepiekrītot mainīt bērnudārzu, vecāki, piemēram, Rīgā, zaudēs 160 latu mēnesī, nevis 67 latus, kā līdz šim.
Pašvaldības atbalsta zaudēšana gan nav vienīgais, par ko izcēlušās asas diskusijas. Vecāki iebilst arī pret to, ka bērniem pēkšņi būs jāmaina bērnudārzs. Saeimas deputāte un vecāku iniciatīvas Nauda seko bērnam līdzvadītāja Daina Kazāka (RP) Dienai norādīja, ka gadījumos, ja bērnam pienākusi rinda pašvaldības iestādē, vecākiem būtu jābūt tiesībām izvēlēties palikt privātajā dārziņā, nezaudējot līdzfinansējumu, vai doties uz pašvaldības bērnudārzu. Brīvo vietu varētu ieņemt cits bērns no rindas. Savukārt Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa uzskata, ka pašvaldības atbalstu vispār nevajadzētu saistīt ar bērna esamību vai neesamību pašvaldības bērnudārza rindā un līdzfinansējumam vajadzētu būt jebkurā gadījumā. Tāpat iebildumi ir arī par citiem noteikumu punktiem un par to, ka ministrija lēmumus pieņem, nesaskaņojot tos ar nozares pārstāvjiem.
Ņemot vērā lielos iebildumus, valdībai šodien jālemj, vai atbalstīt izstrādātos noteikumus. Pirmdienas vakarā IZM gan nolēma Valsts kancelejai iesniegt vairākus labojumu variantus. Līdz ar to tā arī nav skaidrs, vai noteikumus apstiprinās laikus, jo no divām atlikušajām nedēļām, kad spēkā vēl ir līdzšinējais regulējums, aptuveni puse ir brīvdienas.