Jūtas Dieva izglābta
Piektdienas vakarā Dienai traģēdijas vietā izdevās sastapt sievieti, kura griestu iebrukšanas brīdī bijusi veikalā. Svetlana Veidemane katastrofas brīdī stāvējusi pie informācijas centra un grasījusies maksāt par pirkumiem. Tā kā pirmā kase bijusi tukša, sieviete paslēpusies kasiera kabīnē un pasargāta no krītošajiem priekšmetiem. «Mani Dievs paglāba, bet mana laba paziņa, kas strādāja bērnudārzā, gāja bojā. Atnāca divi puiši un prasīja, vai kāds ir dzīvs. Viņi abi ļoti riskēja ar dzīvību. Visur bija ūdens, un man bija bail, ka trāpīs ar strāvu. Glābēji atbrauca vēlāk. Visi ārpusē mani apsveica, teica, ka Dievs stāvējis klāt, bet es neko nesapratu, tikai kliedzu,» emocijas valdot, stāsta sieviete. Viņa atceras, ka griestu iebrukšanas brīdī pie kasēm bijušas garas rindas, bet pie informācijas centra stāvējuši apmēram seši cilvēki. Vaicāta, kāpēc diennakti pēc notikušā viņa atgriezusies pie sabrukušā veikala, Svetlana atzina, ka mājās atrasties esot bail.
Medijos izskanējis arī aviokompānijas airBaltic pilota Pola Tribla stāstītais - arī viņš kopā ar kolēģi Elizabeti bijis veikalā griestu iegruvuma brīdī. «Es stāvēju pie plauktiem, kuros izlikts tualetes papīrs, kad kaut kur aiz mums atskanēja skaļš troksnis, kam sekundes desmitdaļu vēlāk sekoja kaut kas līdzīgs sprādzienam,» stāstīja izdzīvojušais. Ceļā uz izeju viņam priekšā nogāzies gaisa kondicionētājs, bet no jumta aumaļām plūdis ūdens. «Es nespēju aptvert to daudzumu ūdens, kas gāzās. Jau kādas trīs dienas nemitīgi līst, un, spriežot pēc ūdens daudzuma, kas gāzās no jumta, manuprāt, tam nebija kur notecēt, un tas noveda pie tā, ka iebruka jumts,» izteicās P. Tribls.
Personāls palika
Svecīti pie nožogojuma lēni un apdomīgi noliek kāds pusmūža pāris. Sieva Raisa strādājusi šajā veikalā par zāles darbinieci un aizgājusi piecos pēcpusdienā - 40 minūtes pirms notikušās traģēdijas. «Mani izglāba vīrs, viņš atbrauca man pakaļ, es vispār gribēju pastrādāt ilgāk,» saka Raisa. Viņa apgalvo, ka darbinieki bijuši instruēti un pret drošību izturējušies atbildīgi: «Signalizācija jau ir pret ugunsgrēku. Visu pārbaudīja, viss bija kārtībā. Pirmajā reizē visi pircēji izgāja, atstāja preces, groziņus. Mēs, protams, palikām. Tas bija pēc četriem. Apsargs noskrēja pagrabā, pārbaudīja. Ārpusē celtnieki strādā visu laiku, ved zemi, bet nekas nedrebēja, viss bija mierīgi,» atceras sieviete. No viņas teiktā nepārprotami izriet, ka veikala personālam nav bijis paredzēts evakuēties arī trauksmes izsludināšanas gadījumā. Atkārtotu signalizācijas ieslēgšanos Raisa līdz aiziešanai no veikala neesot dzirdējusi.
Atšķirīga versija ir Zolitūdes iedzīvotājai Svetlanai Udimovai, kurai katastrofas dienā veikalā čeks izsists plkst. 17.02, un uz tā vēl bojāgājušā Ērika Čerņenoka vārds. «Es atnācu ap 16.30, lai Norvik bankā samaksātu rēķinu, un trauksmes sistēma strādāja, skanēja brīdinājums trijās valodās. Lielākā daļa kasu strādāja, pārdevējas izvietoja plauktos Ziemassvētku rotājumus. Nāca viena darbiniece, kurai es prasīju, kāpēc darbojas signalizācija. Viņa atbildēja, ka tā ir kļūme. Nekāda cilvēku evakuācija no veikala nenotika. Ziniet, kur ir traģēdija? Cilvēki, kas vienreiz iznāca ārā, iegāja atpakaļ un tur arī palika. Kāpēc Maxima vadība neevakuēja cilvēkus?» vaicā S. Udimova. Diena mēģināja sazināties ar konkrētā veikala vadītāju, taču Maxima preses sekretārs Jānis Beseris norādīja, ka «morālu un ētisku iemeslu dēļ» viņai sniegt interviju būtu smagi.
Veikals Drogas, līdzīgi kā Norvik banka, darbiniekus un klientus evakuēja savlaicīgi. A/s Drogas valdes locekle, mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Monta Strēle gan Dienai atzina, ka uzņēmuma rīcībā nav precīzu datu par evakuācijas norisi: «Uzņēmuma darbiniekiem stresa apstākļos bija citas prioritātes, un šoka stāvoklī nav ticis fiksēts evakuācijas laiks.» Tomēr ir skaidrs, ka atšķirībā no Maxima atbildīgajām personām Drogu darbinieki signalizācijas ieslēgšanos uztvēra kā nopietnu draudu.
Saskata veikala vainu
Vairāki aptaujātie iedzīvotāji neslēpj savu attieksmi - viņuprāt, veikala Maxima personāls pret drošību izturējies nenopietni. Arkādijs Kovaļovs vairākas dienas pirms traģēdijas iepircies šajā veikalā. Arī toreiz ieslēgusies trauksme un trijās valodās skanējis aicinājums atstāt veikalu. «Es biju vienīgais, kurš pagriezās uz izeju. Mēģināju arī ienākušajiem cilvēkiem teikt, ka nevajag iet iekšā. Mani vienkārši pastūma sānis. Pie kasēm turpināja stāvēt rindas, kasieri strādāja. Pēc tam mēģināju internetā atrast informāciju, kas noticis, bet neko neatradu. Es nolēmu, ka neiešu uz šo veikalu, kamēr nebūs skaidrības,» stāsta A. Kovaļovs. Viņš uzskata, ka apsardzes dienests nav bijis pietiekami apmācīts rīkoties šādās situācijās, un arī ierakstītais aicinājums atstāt telpas skanējis pārāk klusi, tāpēc cilvēki nav reaģējuši.
Kāds vīrietis, redzot žurnālistu ar diktofonu, pats vēlas pastāstīt savu pieredzi. Viņš 2011. gadā strādājis citā Maxima veikalā un atceras gadījumu, ka virs noliktavas sniega dēļ bīstami ieliecies jumts. «Veikala vadība gribēja, lai krāvēji ietu sniegu tīrīt, bet neviens nepiekrita. Kolēģi to visu fotografēja savos telefonos, bet apsardze piespieda visu izdzēst, lai informācija neparādītos atklātībā. To jumtu vēlāk demontēja,» stāsta vīrietis.
Svētdien pie veikala sanākušo ļaužu sarunās dominēja divas tēmas. Pirmkārt, viņi Valsts prezidenta Andra Bērziņa asajā reakcijā saklausījuši cerību, ka vainīgie tiks noskaidroti un sodīti. Otrkārt, šis negadījums iedzīvotājos viesis milzīgu neuzticību pret citām pēdējos gados būvētajām ēkām un jaunbūvēm, piemēram, Nacionālās bibliotēkas ēku. Ļaudis pārrunā arī traģiskos stāstus par bojāgājušajiem, piemēram, cilvēku, kurš ieskrējis veikalā tikai pēc sērkociņiem. Ir arī stāsts par kādu jaunu māmiņu, kura atstājusi bērnu auklītes uzraudzībā un pati aizgājusi iepirkties. Bērns sācis stipri raudāt, tāpēc auklīte lūgusi māti nestāvēt rindā un atgriezties, tā izglābjot viņas dzīvību. Informācija liecina, ka 16 bērniem traģēdijā kāds no vecākiem cietis vai gājis bojā, bet trīs bērni ir zaudējuši abus vecākus. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka vietniece Anita Gotharde aģentūrai LETA teikusi, ka šīs iestādes krīzes komanda gatavojas sākt psiholoģisku darbu Rīgas izglītības iestādēs. Savukārt Rīgas domes Labklājības departamenta informācija liecina, ka Sociālā dienesta redzeslokā nonākuši 32 nepilngadīgie. Vienam no bērniem gājuši bojā abi vecāki, un bāriņtiesa kārto aizbildnības dokumentus.
Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem palīdzību sniegs koordinēti, un šodien saistībā ar to plānota arī sanāksme, kurā piedalīsies Rīgas domes, Labklājības ministrijas, portāla Ziedot.lv un Maxima pārstāvji. Tikšanās laikā arī tiks lemts, kurš un kā administrēs cietušajiem saziedoto naudu. Šāda sanāksme nepieciešama arī tādēļ, lai novērstu dublēšanos. Piemēram, par bēru izdevumu segšanu paziņojusi gan SIA Maxima Latvija, gan Rīgas dome. Līdz vakardienas plkst. 17 portālā Ziedot.lv traģēdijas upuru atbalstam bija savākti aptuveni 300 tūkstoši latu.