Nikolajs Mazurs
Vai gatavošanās posmā izdevās paveikt visu iecerēto?
It kā viss bija kārtībā. Kā pavasarī visu gatavošanās posmu ieplānojām, ņemot vērā finansiālās iespējas, spēlētāju daudzumu, tā arī visu realizējām. Tāpēc domāju, ka esam sagatavojušies labi.
Kādas ir galvenās atziņas pēc pārbaudes spēlēm?
Gribētos lielāku stabilitāti, bet tas skaidrojams ar aktīvo spēlētāju rotāciju, jo pārbaudes mačos ļāvām vairāk spēlēt visiem puišiem. Plus - tajos mačos vairāk slīpējām dažādus atsevišķus taktiskos risinājumus, no kā mazliet cieta kopējā spēles kvalitāte.
Kāds mērķis izvirzīts komandai?
(Smejas.) Jūs domājat, ka kāds atnāca un pateica, ka mums jāizcīna «x» vieta? Visi saprot, ka komanda ir laba, arī mēs paši to saprotam, tāpēc gribam pacīnīties par visaugstākajām vietām, bet mēs iesim no spēles uz spēli.
Vai līdzjutēju augstās cerības neuzliek komandai papildus atbildības slogu?
Pagaidām mums izdevās viņus no tā visa norobežot, viss ir mierīgi. Tā pa īstam to varēs redzēt tikai tad, kad jau sāksies spēle, puiši nodziedās himnu un dosies laukumā.
Spēlēšana mājās nāks par labu?
Domāju, ka jā. Sevišķi tiem basketbolistiem, kas pārstāv ārzemju klubus. Viņiem, kas visu sezonu bijuši prom no mājām, būtu grūti tagad atkal neredzēties ar tuviniekiem.
Kādi ir Latvijas izlases trumpji?
Pirmkārt, tā ir komandas spēle. Ilgu laiku esam spēlējuši kopā, labi saprotamies. Domāju, ka taktiski būsim vislabāk gatavā komanda šajā čempionātā.
Grupas pretinieki ir dienvidnieki, kas ātrāk nobriest par vīriem. Vai par to nav bažu?
Tas bija ļoti izteikti U-16 vecuma grupā. Tad gan dabūjām to kārtīgi izjust. Sevišķi tāpēc, ka toreiz mums nebija garo: Kristapa Porziņģa un Anžeja Pasečnika. Toreiz izlīdzējāmies ar mobilākiem garajiem spēlētājiem, bet zem groziem bija grūti. Cik esmu novērojis tagad pārbaudes spēlēs, tā starpība vairs nav tik izteikta. Garajā galā tagad mums pat jābūt priekšrocībām.