Tiek domāts jau par nākamo grāmatu, taču pētījumi ir tikai viens no posmiem pārdomātajā un kvalitatīvajā Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības programmā.
Tajā ietilpst iedzīvotāju informēšana, dokumentācijas sakārtošana, praktiskā restaurācija un citi pasākumi. Tie, kas dodas ekskursijā uz Kuldīgu, var pievērst pastiprinātu uzmanību nesen skrupulozi restaurētajam 12. namam 1905. gada ielā, kā arī 4. un 6. mājai Raiņa ielā. «Tām tika nostiprināta nesošā konstrukcija, jo bija stipri bojāti apakšējie koka elementi, kā arī veidots kaļķu javas apmetums uz skaliņu sieta un atjaunoti koka būvgaldniecības elementi: logi, durvis, veranda,» ieintriģē arhitekte.
Restaurācijas iepazīšana
Jau par tradīciju ir kļuvusi Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotāju iesaistīšanās savu dzīvokļu logu sakārtošanas akcijā, ko jau vairākus gadus rīko Restaurācijas centrs. Šo pasākumu atbalsta Kuldīgas novada pašvaldība - tā sedz izdevumus, kas saistīti ar krāsas iegādāšanos un nepieciešamo instrumentu izmantošanu. No sākuma tiek izsludināta pieteikšanās, tad restauratori izvērtē visu logu stāvokli, pasūta krāsu un veic citus sagatavošanās darbus. Pēc tam iedzīvotāji izceļ no eņģēm savu pirmo logu un dodas pie viņiem uz darbnīcu, kur speciālistu uzraudzībā to restaurē.
«Ar atbilstošiem instrumentiem nokasa krāsu, ja ir nepieciešams, veic arī protezēšanu,» procesa aizkulises atklāj Jana Jākobsone. Pēc tam viņi var izvēlēties, vai nākamos logus restaurēt mājās vai turpināt darbošanos darbnīcā. «Mēs aicinām izvēlēties otro variantu,» viņa piebilst. Visi logi tiek atjaunoti laika periodā no maija līdz septembrim. Varbūt kāds pārkvalificēsies un kļūs par restauratoru? Arhitekte izstāsta vienu gadījumu, kad kāda pensionāre esot pieteikusies salabot logus ne tikai sev, bet arī kaimiņiem.
Darbā gūta izpratne
Pirmajā gadā atsaucība esot bijusi maza, bet tagad logu sakārtošanas akcija ir kļuvusi par visiem zināmu pasākumu - pagājušajā gadā tādā veidā tika restaurētas vairāk nekā 100 logu vērtnes. Katru gadu iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties arī pagalmu labiekārtošanas konkursā - viņi var izstrādāt savas skices, kuras piesaistīti konsultanti palīdz pilnveidot un īstenot dzīvē. Kuldīgas novada pašvaldība sedz pusi no izmaksām (līdz 7000 eiro - red.), kas nepieciešamas pilsētbūvniecības pieminekļa esoša pagalma labiekārtošanai. Pagājušajā gadā tikuši realizēti 20 projekti. Līdzīgs konkurss šogad izsludināts arī par nesošo konstrukciju un fasādes restaurāciju.
«Agrāk bija uzstādījums - rokas nost no vēsturiskajām ēkām! -, jo tās var restaurēt tikai īpaši speciālisti, taču Skandināvijas pieredze rāda, ka tieši iedzīvotāji ir šo vērtību galvenie sargātāji,» akcentē Jana Jākobsone. Viņa uzskata, ka labāk lai cilvēki atjauno savu dzīvokļu logus restauratoru uzraudzībā, nevis tos vienkārši nomaina pret plastikāta izstrādājumiem, «turklāt viņi vairāk rūpēsies par to, kam ir veltījuši savu laiku, līdz ar to veidosies lielāka izpratne par restaurāciju kā tādu.»
Ar skandināvisku akcentu
Izpratnes veidošana ir viens no punktiem, kas ir Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumu sarakstā, lai visiem kopā izdotos realizēt iepriek minēto mērķi. «Cilvēkiem ir jāstāsta, ka ar lineļļu mājas vajag krāsot ne tikai tāpēc, kā tā ir darīts kādreiz, bet arī tāpēc, ka tādā veidā apstrādāts koks ilgāk kalpo,» piemēru min Jana Jākobsone. Visi viņu piedāvājumi ir orientēti uz ilgtspējību. «Taču cilvēki vēl aizvien dod priekšroku nevis tam, kas būtu labāk mājai, bet kas ir lētāk,» problēmu ieskicē arhitekte, kura norāda, ka silikāta krāsas un plastikāta logu rāmji paver skatu pretējā - īslaicības - virzienā.
Vēl viena lieta, ko nepieciešams atrisināt, ir kopīpašuma jautājums, jo patlaban viena ēka pieder trim, sešiem, desmit cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgs finansiālais stāvoklis un izpratne par to, kas un kā būtu vai nebūtu jādara, līdz ar to vienošanās par ēkai nepieciešamo sakārtošanas darbu uzsākšanu kļūst par lielu problēmu. «Dalītās īpašumtiesības ir postpadomju laika mantojums, kas ietekmē cilvēka attieksmi pret ēku, kurā viņš dzīvo,» uzskata Jana Jākobsone - tas attiecas ne tikai uz restaurāciju, bet pat uz tādām ikdienišķām lietām kā koplietošanas telpu sakopšana.
Ar šo un citu problēmu risināšanu Kuldīgā nodarbojas Restaurācijas centrs, kas izveidots pēc Skandināvijas piemēra, pielāgojot to vietējai situācijai. Tas palīdz vietējiem iedzīvotājiem rakstīt projektus un piesaistīt līdzekļus, kā arī rīko restaurācijas nometnes. To laikā pieredzes bagātie ziemeļnieki kopā ar vietējiem amatniekiem veido «labos restaurācijas piemērus». Tuvākajā laikā tiks atjaunots Baznīcas ielas 17. nama fasādes polihromais krāsojums. Iespējams, ka šogad viņi pieņems vēl vienu izaicinājumu - Restaurācijas centra telpu un darbības paplašināšanu.