Mani visvairāk uzrunāja tas, ko prezidents pateica, - man ekonomika ir ļoti svarīga, es gribu šajā jomā strādāt. Un tas ir tieši tas, ko es no visas sirds šos septiņus gadus esmu darījusi, būdama Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore. Tauta gaida no prezidenta vairāk, nekā viņam ir Satversmē dotajās pilnvarās ielikts. Tāpēc, ja nāk prezidents, kas arī grib un var darīt vairāk, tas ir ļoti, ļoti labi. Paskatoties uz iepriekšējiem prezidentiem, ar kuriem man ir bijusi profesionāla saskarsme, varu teikt, ka arī Vaira Vīķe-Freiberga prezidenta amatā ļoti veiksmīgi izmantoja savas stiprās puses, kas īpaši spilgti izpaudās starptautiskajās attiecībās. Zatlera kungam gāja smagāk. Tas bija krīzes laiks, un viņš nevarēja runāt par augstām matērijām. Viņam kritiskajos brīžos bija jāiesaistās, cik viņš to varēja, cik ļāva viņa mandāts. Šobrīd ir ļoti fantastisks laiks, lai prezidents realizētu labas idejas. Nevaram aizmālēt acis un teikt, ka krīze ir pāri, ka ar ekonomiku mums viss ir labi, ka mēs neesam zem parādu jūga un neesam iegrimuši dziļi kredītos, ka mums nav par to pat jādomā, ka tur viss ir kārtībā un ka tur neko nevar darīt. Domāju, ir tieši otrādi. Tagad ir kā pēc bada laika. Bet pēc bada nevar ļoti strauji sākt ievērot vēl kādas nepārdomātas diētas. Tālāk ir jāiet ļoti pārdomāti. Tas, kas ļoti ir pietrūcis, ir pārdomāta izšķiršanās, pa kuru ceļu iet. Mēs parasti esam teikuši, ka mums visas nozares ir vajadzīgas, visas valsts aģentūras ir vajadzīgas, mums viss ir prioritāte, kas ir prioritāte Eiropas Savienībā, mums visas valstis pasaulē ir svarīgas. Nesaprotot to, ka mums tomēr ir jākoncentrējas uz mūsu konkurētspējas priekšrocībām globālajā pasaulē, gan arī jāsaprot, kuras ir vājās pozīcijas mūsu iekšpolitikā.
Ko jūs gribētu dot Latvijai, strādājot kopā ar Valsts prezidentu?
Esmu piedzimusi šajā valstī. Ar katru lietu, katru darbu, katru savu domu es jau sniedzu ieguldījumu Latvijai. Mans darba mūžs, pat darbojoties biznesā, maksājot nodokļus, tas ir bijis mans ieguldījums sabiedrībā. Es nekad neesmu domājusi, vai man būs pensija. Es gribu, lai es ar tiem nodokļiem, kurus maksāju šodien, atbalstu tos cilvēkus, kuri ir pensijā. Darbojoties LDDK, es neesmu strādājusi kaut kādu šauru interešu labā. Šeit ir nākuši kopā uzņēmēji, kuri ir domājuši par kopējo labumu - par Latvijas valsts labumu. Tas, ko es darīšu Valsts prezidenta paspārnē, būs tikai mana darba turpinājums. Īstermiņā runājot, ir skaidrs, ka būs gana ražens rudens, mums būs jauns parlaments, jauns Ministru kabinets, būs jāgatavo jauns budžets, būs jāizstrādā spēcīga pozīcija Latvijas interešu aizstāvībai jaunajā Eiropas Savienības budžetā. Ne mazāk svarīgi ir tikt skaidrībā ar tiem resursiem, kuri mums Latvijā ir, cik pragmatiski mēs tos izmantojam, sākot ar cilvēkresursiem un beidzot ar energoresursiem. Ļoti svarīga lieta un arī mana sirdslieta ir investīciju projekti. Mums jāpanāk skaidrība par tiem investīciju projektiem, kuros mēs esam gatavi investēt gan Latvijas valsts, gan ES resursus un kuriem piesaistīt privātās investīcijas. Mums Latvijā nav nemaz tik daudz darbaspēka resursu, tāpēc ir ļoti svarīgi investori, kas nāk strādāt ar jau daudz augstāku zināšanu potenciālu.
Ja nav noslēpums, vai jau esat runājuši ar prezidentu par to, ka pats Valsts prezidents varētu aktīvi iesaistīties svarīgās likumdošanas iniciatīvās Latvijā?
Andris Bērziņš man izraisīja ļoti lielas simpātijas kā Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs, kurš nevis palaida uz priekšu apstiprināšanai parlamentā ļoti vāju dokumentu, kas saucās Atjaunojamo energoresursu likums, bet viņš sāka tajā iedziļināties. Tas ir stāsts par kvalitāti. Mani katrā gadījumā uzrunā šāda pieeja.
Vai tas nozīmē, ka Valsts prezidents pats varētu turpmāk uzņemties šefību par ļoti svarīgo Atjaunojamo energoresursu likumu?
Ja mēs runājam par šo konkrēto dokumentu, tad tas ir atdots atpakaļ Ekonomikas ministrijai, lai to pilnveidotu. Tikai tad, kad tas tiks pilnveidots, to atkal varēs skatīt Saeima - acīmredzot jau jaunajā Saeimā. Runājot dziļāk, tas atkal ir jautājums, ko mēs vispār sagaidām no Valsts prezidenta. Bija starptautiskās reputācijas iemantošanas laiks, bija krīzes laiks, tagad ir laiks, kad mūsu prezidenta tautsaimnieciskais skatījums noteikti palīdzēs valstij. Turklāt te nav pat jārunā par formālām svirām. Prezidenta pilnvaru paplašināšana nav mana kompetence. Par to viedokli varēs izteikt sabiedrība. Taču esmu pārliecinājusies arī savā dzīvē, ka tev nav jābūt formāliem varas resursiem, lai tu varētu apliecināt savas līdera spējas. Nevajag varas atribūtus, lai darītu labus darbus un tevī ieklausītos. Nākot ar labām idejām, ir tā, ka tās jau nevar noraidīt.
Jūs sākāt sarunu ar atzinumu, ka sabiedrība gaida citādu varas uzbūvi, nekā tā ir. Vai tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk būs tautas vēlēts Valsts prezidents Latvijā?
Negribu teikt, ka tautas vēlēts prezidents ir panaceja. Arī šodien Valsts prezidents var ļoti daudz darīt - gan darbā ar Saeimu, gan pastāvīgi tiekoties ar valdību, tiekoties ar diplomātiem. Prezidenta darbalauks ir plašs. Mums ir jābūt daudz lielākām ambīcijām - iekšpolitikā un ārpolitikā. Ja mums ir pieci miljardi ēnu ekonomikā, tad mums ir iespējas panākt lielākus ienākumus valsts budžetā, iekļaujot ēnu ekonomikas apgrozījumu legālajā ekonomikā, mums ir iespējams panākt vismaz 5% IK pieaugumu gadā. Mums ir jāuzdrošinās runāt pat par Māstrihtas kritēriju maiņu, ja tie kavē Latvijas ekonomikas attīstību.