Spīdinot kabatas lukturīšus, viņas mērojušas pārsimt metru garo lielceļa posmu. Spīdējis mēness, labi apgaismojot ceļu. Pēkšņi pretim strauji tuvojusies automašīna. Lai nogaidītu tās aizbraukšanu, meitenes no ceļa braucamās daļas pamukušas nostāk. Faktiski iekāpušas kupenā. Tomēr automašīna braukusi tieši virsū.
Atstarotāji bija
Stāvot notikuma vietā ceļa posmā Ugāle-Piltene, pāris kilometru aiz Priekšpiltenes, Ailita Beķere atceras, ka autovadītājs nepārslēdzis tālās gaismas uz tuvajām un braucis ļoti ātri. «Mēs jau tā bijām patālu no ceļa, mums bija atstarotāji, pat vairāki. Arī kabatas baterijas. Mūs nevarēja nepamanīt,» Ailita stāsta, ka arī koka ragaviņām bijuši atstarotāji. Anita tām aizstājusies priekšā, tomēr vai nu trieciena dēļ atsista, vai arī ragavas aizķertas, jo visvairāk cietusi mazā Zane. Lai arī šoferis turpinājis ceļu, Anita vēl saukusi pakaļ, cerot, ka apstāsies un palīdzēs. Veltīgi. «No ragavām pāri palika tikai skalu čupiņa. Bērns no tām bija ap metru nostāk, apmests ar sniegu. Nekustējās. Neelpoja. Mute bija piepampusi, asinīs.» Ailita zvanījusi uz 112 un laikam jau tik ātri un vairākkārt pieminējusi, ka vajadzīga policija un ātrie, ka 112 operatore teikusi: «Labi, bet visu pa vienam.» Pirmie atbraukuši ugunsdzēsēji no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Piltenes posteņa, jo bija saņēmuši ziņu no policijas. Divi vīri ar privāto auto veduši cietušās pretim Ventspils ātrajiem. Pa ceļam pamanījuši pie kāda auto stāvam vīrieti. Anita ieminējusies, ka vainīgajam arī bijusi sarkana mašīna. Viens no ugunsdzēsējiem izkāpis, lai vīrieti uzmanītu, pieļaujot, ka viņš varētu būt vainīgais. Tā arī bija. Drīz ieradās policija un vīrieti aizturēja. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse stāsta, ka automašīnu reibumā vadījis 1988.gadā dzimis vīrietis bez autovadītaja apliecības. Pēc pāris dienām īslaicīgās aizturēšanas izolatorā viņš atbrīvots līdz tiesai. Ierosināts kriminālprocess. Paredzētais sods par šādu nodarījumu - no trim līdz 15 gadiem. Var notiesāt arī nosacīti.
Dienai šoferi Priekšpiltenē atrast neizdevās. Sarunai piekrita puiša mamma Selga, kura paskaidroja, ka dēls dzīvo Ventspilī. «Es lūdzu Dievu, lai meitenītei viss labi. Tas bērniņš varēja būt arī mans mazdēls. Nevaru izteikt, kā jūtos. Piecas dienas nezvanīju dēlam. Kā viens cilvēks var padarīt tik daudzus cilvēkus nelaimīgus!» Selga raud un pārmet sev, ka izaudzinājusi tādu dēlu. Jā, autovadītāja apliecības viņam neesot, mēdzot iedzert. Jo īpaši, ja paša ģimenē izceļoties strīdi: dēls esot straujas dabas, sieva mēdzot viņu izvest no pacietības. Vecgada dienā dēls telefonsarunā minējis, ka Jaungadu sagaidīs ārpus Piltenes pie sievas draugiem. «Bet nu ir arī grūti pamanīt tumsā gājējus, to es kā autovadītāja saku. Ne visi atstarotāji ir labi. Ja maziņš bļembuks karājas, to neredz.» Tas gan neesot attaisnojums, ka pašas dēls sēdies pie stūres dzērumā.
«Es kaut kā gribu atbalstīt viņas,» Selga stāsta, ka labprāt atbalstītu Krūmiņas finansiāli. Viņa zinot, ka meitenīte ir slimnīcā Rīgā, tāpēc iedod divas rotaļlietas, ko nodot Zanei.
Zane jūtas labi
Saņemot rotaļlietas, Anita teic, ka atstās tās Bērnu slimnīcai, jo «mums mantu pietiek. Zanei ir tieši tāda sirsniņa, tikai sarkana. Un tā mūs mīl. Krustmāte uzdāvināja,» nosaka Anita. Arī naudu nevajagot. Anita netur ļaunu prātu uz puiša mammu, taču patlaban vēlas norobežoties no cilvēkiem, kuri nav viņas ģimene. Selgas dēlu Anita personīgi nepazīstot, tikai zinot, kā izskatās un kā sauc. «Likteņa ironija. Kad kristīju Zani, viņš stāvēja netālu, jo arī viņa bērnu kristīja.»
Anita cer, ka vainīgais tiesā saņems pēc nopelniem. Patlaban gan visas domas ir pie mazās Zanes un viņas veselības. Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Leonīds Lugovskojs skaidro, ka sākotnēji, kad meitene pārvesta no Ventspils slimnīcas, veselības stāvoklis bijis smags, bērns bija guvis galvas traumu un iekšejo orgānu sasitumus, taču patlaban veselības stāvoklis ir stabils. «Kad tonakt viņa neelpoja, šķita - nu ir viss. No auss asins nāca,» Anita atceras. To, ka meita ir dzīva, Anita sapratusi, kad ugunsdzēsēju automašīnā viņa nedaudz ieraudājusies un iekrākuļojusies.
Viss būtu labi, ja tikai Anitu nesarūgtinātu tas, ka jāatgriežas Piltenē, kur nezināšanas dēļ par negadījumu baumo. Sak, ja jau Jaungads, tad jau bija iedzērušas. «Nenoliedzu, ka mammai ir bijušas alkohola problēmas, taču es pati vispār nelietoju. Ja vajag mundrumu, iedzeru kafiju.» Ailita tovakar arī neesot dzērusi, jo gaida bērniņu. Arī Piltenes domes sociālā darbiniece Marika Dreimane apliecina, ka Anita nav nedz trūcīga, ne no riska ģimenes. Ļoti normāla meitene.
«Ja man kāds pārmet, ka Vecgada vakarā ar bērnu staigāju pa ceļu, tad padomājiet, vai tik vēlu dzērumā un bez tiesībām jābraukā cilvēkam, kam pašam mājās mazs bērns,» - tā Anita.