«Viņi ir pētījuši vairākus desmitus eksplodējušu zvaigžņu, kas tiek dēvētas par supernovām, un atklājuši, ka Visums izplešas ar aizvien pieaugošu ātrumu,» teikts Nobela prēmijas komitejas Stokholmā izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka zinātnieku atklājumi mainījuši cilvēces priekšstatus par Visuma uzbūvi.
Z. Perlmatera vadīta zinātnieku komanda supernovu pētījumus uzsāka 1988. gadā, bet Ā. Rīss un B. Šmits līdzīgus pētījumus - 1994. gadā. Abas neatkarīgās pētnieku grupas aplūkoja īpašu supernovu veidu - 1a tipa supernovu. Tā ir vecas, sablīvētas zvaigznes, kas ir tikpat smaga kā Saule, bet maza kā Zeme, eksplozija.
Zinātnieki atklāja vairāk nekā 50 attālu supernovu, kuru gaisma bija vājāka, nekā gaidīts, - tā bija zīme, ka Visuma izplešanās ātrums pieaug. «Gandrīz gadsimtu ir zināms, ka notiek Visuma izplešanās, kas ir sekas pirms apmēram 14 miljardiem gadu notikušajam Lielajam sprādzienam. Tomēr atklājums, ka izplešanās paātrinās, ir pārsteidzošs. Ja izplešanās ātrums turpinās pieaugt, Visumu pārņems ledus,» zinātnieku 1998. gadā secināto atstāsta Nobela prēmijas komiteja.