«Kvazikristāli ir fascinējošs ķīmijas un materiālzinātnes aspekts: kristāli, kas lauž visus kristālu likumus,» Karaliskās ķīmijas biedrības prezidenta profesora Deivida Filipsa teikto citējusi raidsabiedrība BBC.
Kvazikristāli fiksēti laboratorijas apstākļos, taču atrodami arī dažos dabiskos minerālos. Pēc izkārtojuma tie atgādina islāma mākslas darbus, kādi atrodami, piemēram, viduslaiku paraugos Spānijā.
Atklājums tika vērtēts ļoti pretrunīgi, jo kvazikristāli izkārtoti tādā veidā, kas neatbilst pieņemtajiem dabas likumiem. D. Šehtmans piedzīvoja kolēģu izsmieklu, viņam nācās aiziet no savas pētnieku grupas, un laboratorijas vadītājs viņam pat uzdāvināja kristalogrāfijas mācību grāmatu, iesakot to izlasīt.
«Tas ir varens atklājums, kas ir plaši izmantojams, sākot no gaismu izstarojošajām diodēm līdz uzlabotiem dīzeļa dzinējiem,» uzsvērusi Amerikas Ķīmijas biedrības prezidente Nensija Džeksone.
70 gadu vecais D. Šehtmans saņems prēmiju 10 miljonu zviedru kronu (771 tūkstotis latu) apmērā. Nobela prēmijas pasniegšanas ceremonija notiks 10. decembrī Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.