Jaunais investors, kuru valdība apstiprināja pagājušajā nedēļā, lidsabiedrībā ieguldīs 52 miljonus eiro, par to pretī saņemot 20 % akciju. Savukārt Latvijas valsts ieguldīs 80 miljonus eiro. Taujāts, no kurienes nāk nauda, kuru plānots investēt, R. Montāgs-Girmess skaidroja, ka nav nabadzīgs cilvēks un visa nauda nāk no viņa privātajiem un ģimenes fondiem. Investīcijas airBaltic viņš veicot tādēļ, ka redz lidsabiedrības izaugsmes iespējas, lai arī pašlaik tās kapitāls ir negatīvs un pasažieru skaits sarūk. «Uzņēmumam ir profesionāla menedžmenta komanda, izstrādāts profesionāls darbības plāns Horizon 202. Rīga ir perspektīvs transporta mezgls reģionā, turklāt aviokompānijai ir iespējas nostiprināties Tallinā un Viļņā,» iemeslus, kādēļ ir gatavs ieguldīt tik lielus līdzekļus airBaltic, uzskaita Montāgs- Girmess.
Investors apgalvo, ka pretēji Latvijas medijos izskanējušajām ziņām viņš nekad kā priekšnoteikumu investīciju veikšanai airBaltic neesot izvirzījis Krievijā ražoto reģionālo lidmašīnu Sukhoi SuperJet-100 iegādi. Arī lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pirmdien kopīgajā preses konferencē uzsvēra, ka viņam neesot uzstādījuma iegādāties tieši Krievijā ražotās lidmašīnas un ka izskatīti tikšot visi lidmašīnu ražotāji. «Lēmums par lidmašīnu iegādi būs tikai un vienīgi ekonomisks un balstīts uz ekonomiskiem apsvērumiem,» apgalvoja M. Gauss. Tajā pašā laikā viņš nenoliedz, ka aviokompānijas plānos ir iegādāties arī reģionālās lidmašīnas, kas domātas vidēja attāluma pārlidojumiem, ar ne vairāk par simts pasažieru vietām.
R. Montāgs-Girmess arī nevēlējās atklāt, vai un kādēļ sev pieprasījis veto tiesības vairāku lidsabiedrības lēmumu - tostarp par jaunu lidmašīnu iegādi - pieņemšanā, aizbildinoties ar noslēgtā līguma konfidencialitāti. Savukārt, komentējot sarunas ar Latvijas pusi par līguma noslēgšanu, investors minēja, ka sākotnēji sarunas notikušas ar Prudentia pārstāvi Kārli Krastiņu, taču pēc tam, kad Satiksmes ministrija līgumu ar konsultantiem lauza, sarunu turpināšanu pārņēma ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Kā jau vēstīts, lidsabiedrībai airBaltic papildu finansējums nepieciešams, lai norēķinātos par iegādātajām Bombardier lidmašīnām, taču aviokompānijai pašai naudas nav. Taujāts, kādas būtu sekas, ja netiktu panākta vienošanās par finanšu investora piesaisti, M. Gauss skaidro, ka tas nozīmētu būtisku lidsabiedrības darbības sašaurināšanu.
Jāatgādina - lai gan valdība pieņēma lēmumu apstiprināt R. Montāgu-Girmesu kā finanšu investoru un paralēli turpināt stratēģiskā investora meklējumus, valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) pieprasīja sava partijas biedra satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju, jo nebija apmierināta, ka ministrs piedāvā tikai vienu investoru, kuru turklāt pats neatbalsta. Tagad koalīcijai jāvienojas par 80 miljonu eiro aizdevumu airBaltic.