Interneta saitē www.latvietislatvija.com publiskotajā sarakstā ir minēti 118 automašīnu īpašnieki, kuru spēkratus rotā zīmīgais simbols, publiski pieejamas arī lielas daļas automašīnu fotogrāfijas. Par to, kas izveidojis šo mājaslapu, izteikti tikai minējumi. DP atklāj, ka lapa izveidota ārpus Latvijas jurisdikcijas, konkrētāk nekomentējot, kas tā par valsti, taču Dienas rīcībā esoša droša informācija liecina, ka šī valsts ir ASV. Interneta lapā publicēta saite ved uz partijas Visu Latvijai! mājaslapu, taču partija publiski noliegusi jebkādu saistību ar notikušo. Jau pērn pavasarī tika uzsākta nacionālistu akcija Apzināsim piekto kolonnu, kuras ietvaros portālā nacionalisti.lv publicēta galerija ar automašīnu fotogrāfijām, tomēr portāla veidotāji liekas nezinām, kas publicējis personu sensitīvos datus.
Teorētiski iespēja piekļūt šiem datiem ir vairākām iestādēm, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāves Alises Kleinbergas teiktais. Ikvienam, zinot automašīnas numuru, iespējams uzzināt dažādus tehniskos datus par to, tomēr tieši interneta mājaslapā publicētā informācija ir tā, kuru kurš katrs brīvi uzzināt nevar. Tomēr tā ir pieejama CSDD uzturētajā reģistrā, kam var piekļūt samērā plašs institūciju loks, piemēram, dažādas tiesībsargājošās iestādes, līzinga kompānijas, bankas, bet šīm iestādēm aizliegts informāciju izplatīt. Par notikušo datu noplūdi pārbaudi sākusi Datu Valsts inspekcija. Tomēr A.Kamenska norāda, ka lietas ierosināšana un tiesvedība prasa ilgu laiku, tāpēc tiesībsargājošajām iestādēm jādomā, kā novērst situāciju, kad visu šo laiku ikvienam iespējams brīvi iepazīties ar šo cilvēku personas datiem, un jārod iespējas, kā padarīt tos nepieejamus.
Pēdējo pāris gadu laikā, kopš Latvijā sākusi plosīties krīze, sakrituši vairāki nelabvēlīgi faktori, kas padziļina plaisu dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju vidū, izriet no sabiedriskās politikas centra Providus pētnieces Marijas Golubevas teiktā. No vienas puses, aktivizējušās radikālās politiskās kustības kā, piemēram, Visu Latvijai!, jo pierādījies, ka ekonomiskās neapmierinātības laikā cilvēki sāk rīkoties radikālāk. No otras puses, Latvijā aktīvāk sākusi darboties Krievijas propagandas mašīna un parādās vairāk cilvēku, kas, nejūtot, ka viņu intereses Latvijā tiktu ņemtas vērā, kļūstot aizvien uzņēmīgāki pret šo propagandu, par ko liecina kaut vai pieaugošais 9.maija svinētāju skaits un tas, ka pēdējā laikā ielās var manīt vairāk automašīnu, kuras rotā Krievijas simbolika. Šie abi faktori «ļoti labi saistās», saka M.Golubeva, norādot, ka notikušais ir šīs nelabvēlīgās tendences redzams rezultāts. Savukārt kulturologs Deniss Hanovs uzskata, ka notikušais kārtējo reizi pierāda, ka Latvija kļuvusi par «atmiņu valsti» - proti, mūsu valsts iedzīvotāji joprojām dzīvojot pagātnē, atceroties pārdesmit gadu vecus notikumus, un nedomājot par to, kā dzīvos kopā nākotnē, un tas nesekmē valsts attīstību.
Lai situāciju risinātu, M.Golubevas ieskatā citādi jāraugās uz integrācijas politiku, kur šobrīd akcentēti tikai valodas jautājumi. Viņasprāt, ir virkne pasākumu, kas politikas veidotājiem būtu jāveic, piemēram, jāpalielina krievvalodīgo iedzīvotāju proporcija valsts pārvaldē.