Priecīgs satikt Fidelu
F. Olands kļuva par pirmo Francijas vadītāju, kas apmeklējis Kubu, kopš tā ieguva neatkarību 1898. gadā, un par pirmo Rietumeiropas valsts līderi, kas viesojies vienā no pasaules izolētākajām valstīm kopš Spānijas premjerministra Felipes Gonsalesa brauciena 1986. gadā, vēsta raidorganizācija BBC.
Francijas prezidents kopā ar plašu uzņēmēju delegāciju Kubā uzturējās no svētdienas līdz otrdienai. Pirms ierašanās viņš paziņoja, ka Francija vēlas būt «pirmā no Eiropas valstīm un pirmā no rietumvalstīm, kas ir spējīga kubiešiem pateikt, ka nostāsimies viņu pusē, ja viņi nolems spert nepieciešamos soļus, lai veidotu atvērtu valsti». Viņš piebilda, ka Kuba vēloties atvērt jaunu vēstures lappusi, lai izbeigtu ciešanas, ko radīja ASV sankcijas.
Pirmdien viņš tikās ar Kubas komunistiskā režīma dzīvo simbolu F. Kastro, kurš vadīja 1959. gadā notikušo revolūciju un valdīja līdz pat 2008. gadam. 88 gadus vecais revolucionārs, kurš vājās veselības dēļ pēdējos gados ļoti reti parādās sabiedrībā, F. Olandu uzņēma savā privātmājā. Abu sarunā, kas ilgusi aptuveni stundu, piedalījusies arī F. Kastro sieva Dalija.
Francijas prezidents neslēpa gandarījumu par tikšanos ar pretrunīgi vērtēto politiķi. «Manā priekšā bija cilvēks, kas ir veidojis vēsturi. Nerimst debates par viņa vietu vēsturē, par viņa atbildību. Bet, braucot uz Kubu, es vēlējos satikt Fidelu Kastro,» F. Olanda teikto žurnālistiem citē France24.com. Fidelam esot bijis «daudz sakāmā», apgalvo Francijas līderis.
Vēlāk viņš tikās ar pašreizējo Kubas prezidentu - F. Kastro jaunāko brāli Raulu, kura vadībā pēdējos gados valstī ir ieviestas pakāpeniskas ekonomiskās un sociālās reformas. Sarunas laikā abi līderi apsprieduši iespējas intensificēt valstu ekonomisko sadarbību, cilvēktiesību un politisko stāvokli Kubā un iespējamo ASV embargo atcelšanu. R. Kastro paudis cerību, ka Francija varētu spēlēt nozīmīgu lomu Kubas un ES attiecību stiprināšanā.
Obama sper soļus
Pērn decembrī R. Kastro un ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka valstis atjaunos diplomātiskās attiecības, kas tika pārtrauktas tālajā 1961. gadā, jo F. Kastro realizēja atklāti antiamerikānisku politiku.
B. Obamas valdība jau ir spērusi konkrētus soļus, lai uzlabotu divpusējās attiecības, atvieglojot atsevišķus tirdzniecības un ceļošanas ierobežojumus. Pagājušajā nedēļā ASV Finanšu ministrija sāka izsniegt licences uzņēmumiem, kuri nodrošinās prāmju satiksmi uz Kubu.
ASV prezidents arī aicinājis Kongresu izsvītrot Kubu no terorisma atbalstītājvalstu saraksta un pilnībā atcelt tirdzniecības aizliegumu, ko Vašingtona ieviesa 1962. gadā. Kuba apgalvo, ka «blokāde» tai radījusi zaudējumus vismaz 100 miljardu dolāru (88,75 miljardi eiro) apmērā.
Lai atceltu embargo, Demokrātu partijas pārstāvim B. Obamam būs jāpārliecina politiskie konkurenti republikāņi, kuri kontrolē abas Kongresa palātas. Vairākums republikāņu kritizē B. Obamas tuvināšanos ar Kubu un kategoriski iebilst tirdzniecības aizliegumam.
F. Olands uzsvēris, ka viņa vizīte Kubā notiek īpašā laikā, kad ievērojami mainās ASV attieksme pret šo valsti. Viņš aicināja Savienotās Valstis atcelt tirdzniecības aizliegumu pret Kubu. «Ceru, ka visi pasākumi, kas tik ļoti ir kaitējuši Kubas attīstībai, beidzot tiks atcelti,» viņu citē The Wall Street Journal.
Kubā strādā daudzi Francijas un Eiropas uzņēmumi, kuri ļoti cer uz ASV ekonomisko sankciju atcelšanu, kas tiem pavērtu jaunas peļņas iespējas. Viens no tādiem būtu franču alkoholisko dzērienu ražotājs Pernod Ricard, kam pieder populārais Kubas ruma zīmols Havana Club. Embargo dēļ Havana Club nedrīkst pārdot ASV tirgū, kur ik gadu pārdod gandrīz 40% pasaulē tirgotā ruma.
Francija kopā ar Spāniju un Nīderlandi ir vadošās ES dalībvalstis, kas cenšas normalizēt ES un Kubas attiecības, kuras Brisele iesaldēja 2003. gadā, protestējot pret žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu.