Bet tās ir tikai iespējas. Pieredze rāda, ka nemākulīgas plānošanas gadījumā grandiozais sporta forums nes vienīgi zaudējumus un pēc tā daudzas olimpiskās celtnes tiek pamestas tukšas un neizmantotas. Savukārt iedzīvotājiem lielākoties nākas samierināties ar neērtībām, jo cerības uz pašvaldības radītajām darbvietām ir niecīgas. Atliek pieteikties brīvprātīgajos un izbaudīt pasākumu vai arī mēģināt kaut ko nopelnīt, tirgojoties un piedāvājot pakalpojumus spēļu laikā.
Ar maziem ieguldījumiem
Kanādas rietumu pilsētas Vankūveras vadītāji ļoti cer, ka, gatavojoties ziemas olimpiskajām spēlēm, kas tiks atklātas šopiektdien, visu ir izdarījuši pareizi. Viņi daudz mācījušies no 1988.gada spēļu rīkotājiem - kaimiņiem no Kalgari, kur tās kļuva par ekonomisko dopingu provinciālajai pilsētelei. Vankūverieši neko neesot būvējuši speciāli. Pat jaunā metrolīnija, kas savieno pilsētas centru ar lidostu, esot bijis iepriekš plānots pasākums. Racionālo saimniekošanu atzinīgi novērtējuši ekonomisti, kuri pārskatā Conference Board's Metropolitan Outlook prognozējuši, ka 2010.gadā Vankūveras ekonomiskais pieaugums būšot 4,5% jeb lielākais no visām Kanādas pilsētām.
Lai arī Vankūvera tērējusi prātīgi, saskaņojot būves ar ambīcijām līdz 2020.gadam kļūt par zaļāko pilsētu pasaulē, izdevumi ir pamatīgi. Budžets izaudzis līdz 1,6 miljardiem ASV dolāru, neskaitot 580 miljonus infrastruktūras uzlabošanai. Pieaugums lielākoties ir drošības pasākumu dēļ, vēsta aģentūra AFP. Tiek lēsts, ka uz katriem 15 foruma viesiem būs viens policists. Summa ir iespaidīga, tomēr rīcības komiteja apgalvo, ka Vankūveras spēles izdosies sarīkot bez zaudējumiem.
Rīkotājiem tomēr nav izdevies izvairīties no pilsētnieku saērcināšanas, aizņemoties prāvu summu olimpiešu ciemata pabeigšanai. Oponenti pieprasīja naudu ieguldīt sociālo māju būvēšanā bezpajumtniekiem. Daļēji viņu vēlmes tiks apmierinātas, jo 1100 mājokļu ar skatu uz kalniem pēc spēlēm tiks pārvērsti dzīvojamajā masīvā. Taču tie nebūs lēti - mākleri cer lētākos tirgot par pusmiljonu dolāru.
25 darbvietas
Kopumā vankūverieši var justies apmuļķoti, jo viņiem sagatavošanās posms dižus labumus nav devis. Price Waterhouse Coopers izplatītajā ziņojumā teikts, ka rīkotāji noalgojuši tikai 25 vietējos iedzīvotājus, lai gan pašvaldība solīja, ka būšot 12 tūkstoši jaunu darbvietu. «Pašvaldība varēja radīt tikpat lielu ekonomisko iespaidu, atverot vidēji lielu ātrās ēdināšanas restorānu,» ironizēja laikraksts Vancouver Sun.
Lielākie ieguvēji no spēlēm ir uzņēmumi, kuriem izdodas saņemt pasūtījumu no rīkotājiem. Piemēram, Edmontonas kompānija Epcor Utilities, kas projektēja un būvēja ūdens attīrīšanas iekārtu olimpisko spēļu norises vietā. Vēl viena lokālā firma - United Protection Security - ieguva tiesības pārbaudīt pasākumu apmeklētājus un aizdomīgo cilvēku portretus datubāzē, ziņo laikraksts The Edmonton Journal. Nolīgtās firmas parasti ierodas ar saviem strādniekiem, un pēc vietējiem īstas vajadzības nav. Vankūverā celtniecībā nodarbināto skaits spēļu dēļ pieaudzis tikai par 4,3%.
Jāizmanto iespējas
Ekonomisti sliecas domāt, ka tieša, ilglaicīga ieguvuma no spēlēm nav. Ir iespēja labi nopelnīt paša pasākuma laikā un vēl kādu laiku izmantot olimpiskās pilsētas vārdu tūristu pievilināšanai. «Olimpiskās spēles mums ļāva nokratīt krokodilu mednieka Dandija tēlu,» lielāko ieguvumu pēc 2000.gada Sidnejas spēlēm nosauc Austrālijas tūrisma centra izpilddirektors Kens Boundijs.
Speciālisti iesaka pēc iespējas racionālāk izmantot investīcijas infrastruktūras uzlabošanā, lai dotu ilglaicīgu labumu. Viens no sekmīgākajiem paraugiem šajā ziņā ir Barselona, kas 1992.gadā uz spēļu rēķina sarūpēja lielisku infrastruktūru un pamatīgi nopelnīja. Taču netrūkst arī neveiksminieku kā 1976.gada vasaras spēļu rīkotāja Monreāla, kas ilgus gadus pēc foruma turpināja atmaksāt parādus. Arī Atēnas pēc 2004.gada spēlēm sarūpēja Grieķijai 6% budžeta deficītu, kas kļuva par vienu no iemesliem pašreizējām finanšu problēmām šajā Dienvideiropas valstī.
Diemžēl pēdējos gados zaudējumu tendence pastiprinājusies. «Ilgtermiņa ekonomiskie ieguvumi, kam būtu jānāk no pilsētas atpazīstamības un lielāka tūristu skaita, parasti nematerializējas,» Smita koledžas ekonomists Endrū Zimbalists laikrakstam Christian Science Monitor norāda, ka pilsētas pārcenšas ar naudas tērēšanu sagatavošanās posmā. Viņš iesaka rīkotājpilsētām līdz minimumam samazināt jaunu ēku celšanu un nepadoties kārdinājumam ceremoniju grandiozitātē pārspēt visu iepriekšējās desmitgadēs redzēto.
HSBC bankas analītiķis Duglass Rouats gan norāda, ka uz ieguvumiem vajadzētu paskatīties plašāk. Apkopojot datus no akciju tirgiem, viņš aplēsis, ka pēdējo 12 spēļu laikā rīkotājvalsts uzņēmumu akcijas pēcspēļu gadā pieaugušas vidēji par 14,8%, ziņo laikraksts Financial Post. Vislabāk veicies Atlantai pēc 1996.gada spēlēm, kad ASV uzņēmumu akciju cenas gada laikā pieauga par 47%, un Atēnām 2004.gadā. Grieķijā pieaugums bija 41%.