«Mums šķiet, ka esam diezgan labā situācijā, un, kad viss būs galā, budžets būs izlīdzināts. Es domāju, ka mums pat būs pārpalikums,» nepilnu mēnesi pēc spēļu noslēguma ceremonijas aģentūrai Reuters finansiālo stāvokli komentējis rīcības komitejas viceprezidents Deivs Kobs. Viņš lēš, ka pēc nodokļu nomaksāšanas izdosies iekļauties 1,67 miljardu ASV dolāru lielajā budžetā - tas bija atvēlēts gan olimpiskajām, gan paralimpiskajām spēlēm, kuras beidzās pirms nedēļas.
Sliktākajā gadījumā rīkotāji pieņemšot Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) apsolīto palīdzību, un katrā ziņā skeptiķu izteiktās bažas, ka kanādiešiem vēl vairākās paaudzēs nāksies atmaksāt rīkošanai iztērēto naudu, neesot pamatotas. Abas puses nekad nav pat ieminējušās par palīdzības apjomu, taču saskaņā ar neoficiālu informāciju runa ir aptuveni par 420 miljoniem dolāru, raksta avīze The New York Times. Precīzi dati par spēļu izmaksām un ieņēmumiem būšot zināmi pēc 6-8 mēnešiem, kad tiks apkopota informācija no visiem sadarbības partneriem un būs nomaksāti nodokļi.
Oficiālajā budžetā nav iekļauti ap 550 miljoniem dolāru infrastruktūras uzlabošanai un nepilni 900 miljoni kārtības nodrošināšanai. Tam naudu piešķīra Kanādas valdība un pašvaldība, tādēļ šo summu nāksies atpelnīt nodokļu maksātājiem. Lielāko daļu nāksies atmaksāt pusmiljonam Vankūveras iedzīvotāju.
Eksperti prognozē, ka vāji klāsies ar atbrīvošanos no olimpiskā ciemata. Kad to sāka būvēt, nekustamā īpašuma cenas auga, tādēļ spēļu rīkotāji naudu nežēloja. Viņi bija iecerējuši sportistu mītnes pārvērst par mājokļiem un pārdot turīgiem cilvēkiem. Rezultātā būtu jārodas jaunam rajonam, kurā dzīvotu ap 3000 iedzīvotāju. Ekonomiskā krīze ieviesa nopietnas korekcijas šajos plānos, un ir pamatotas šaubas, ka ciematā ieguldīto miljardu dolāru varētu neatgūt.
Ar pārējiem ieguldījumiem infrastruktūrā kanādieši var būt apmierināti, un tie ar laiku noteikti atmaksāsies. 39 miljonus dolāru vērtajā Olimpiskajā centrā, kur notika kērlinga sacensības, tiks piebūvēts baseins. Šī vieta tiks padarīta par atpūtas centru pilsētniekiem un būšot pieejama ikvienam, ziņo laikraksta National Post. Pilsētnieku rīcībā paliks arī lielceļš Sea to Sky, kas tika būvēts neilgi pirms spēlēm un izmaksāja ap 600 miljoniem dolāru.
Paredzams, ka atmaksāsies arī viens no dārgākajiem infrastruktūras uzlabojumiem Canada Line ātrvilciena līnija, kas savieno lidostu ar pilsētas centru. Divus miljardus dolāru vērtais dzelzceļš ātri iemantoja pilsētnieku un Vankūveras viesu atzinību. Spēļu laikā to izmantoja vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku dienā, un arī tagad daudziem piepilsētas iedzīvotājiem vilciens kļuvis par ikdienu, tādēļ eksperti lēš, ka sabiedriskajā un privātajā partnerībā tapušais projekts varētu atmaksāties.
Kanādā olimpisko spēļu finanšu lietas uztver pastiprināti saasināti, jo 1976. gada Monreālas vasaras sacīkšu parādi tika nomaksāti 30 gadu laikā. Tiesa, 1988. gada Kalgari ziemas spēļu rīkotāji pamanījās nopelnīt 130 miljonus dolāru.