Līdz šim skolas tika vērtētas pēc skolēnu panākumiem mācību priekšmetu valsts olimpiādēs, bet, sākot no šī gada, reitings kļuvis visaptverošāks. Vakar, 21. novembrī, tā skolas laureātes tika sveiktas svinīgā pasākumā operā, un nu reitings izpētāms www.draudzigaisaicinajums.lv.
J. Endele nenoliedz, ka viedokļi par skolu ranžēšanu ir un būs pretrunīgi, taču uzsver, ka nepretendē uz skolu vispusīgu novērtējumu. «Es nevērtēju visas skolu sniegtās izglītības kvalitāti, es vērtēju skolēnu zināšanu kvalitāti vienā parametrā. Lai reitings būtu vērtējums par izglītības kvalitāti, kādam būtu jāizdomā metode, kā izmērīt, piemēram, skolas pieejamību, līdzdalību sporta un mākslinieciskās pašdarbības pasākumos, kas skolēniem dod komunikācijas un citas prasmes, skolotāju izglītības līmeni u. c. Turklāt - vai pedagogs maģistrs māca labāk par ne maģistru?» J. Endele iezīmē reitingu strīdīgo pusi.
Ko rādīt, ko ne
Doma par skolu vērtēšanu J. Endelem radusies drīz pēc tam, kad viņš, būdams matemātikas skolotājs, kopā ar domubiedriem 1990. gadā atjaunoja Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāziju un sāka domāt, kā vēsturisko, pirmskara Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa iedibināto Draudzīgā aicinājuma kustību no jauna attīstīt. Tika iedibināta Draudzīgā aicinājuma fonda balva, kas joprojām tiek pasniegta ik gadu 28. janvārī Cēsīs, godinot gada izcilākos skolēnus, skolotājus, skolu mecenātus u. c. Grāmatu un citu lietu dāvināšana skolām, kas vēsturiski bijusi kustības pamataktivitāte, šogad pārdzimusi kā projekts Skolu SOS. Savukārt izcelt skolas, kas dara vairāk, tika nolemts, veidojot reitingu, kurā tika vērtēts skolēnu sniegums mācību priekšmetu valsts olimpiādēs. Šādā izskatā reitings pastāvēja no 1998. līdz 2010. gadam.
Ideja par to, ka skolas varētu vērtēt arī pēc CE rezultātiem, radusies pirms 5-6 gadiem. Sākotnēji J. Endele to bija iecerējis kā Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē īstenotu iniciatīvu, taču tad kļuvis skaidrs, ka to var realizēt tikai sabiedriska organizācija, jo ministrijai vienas skolas caur reitingu nosaukt par nosacīti labākām, bet citas par ne tik labām nav tiesību. Šis arī patlaban ir jūtīgs jautājums, tāpēc J. Endele ar reitinga veidošanas komandu rūpīgi izsver, ko tajā publiski atspoguļot un ko ne. Patlaban ir spēkā kompromiss: labākajām skolām publiskota gan to ieņemtā vieta reitingā, gan rezultāti skaitļos, savukārt pārējām - tikai vieta. «Piemēram, specializētajās skolās lielāka uzmanība tiek nevis vidējai izglītībai, bet profesijas apguvei. Līdz ar to CE rezultāti atšķiras,» norāda J. Endele. Iespējams, ar laiku skolas savus rezultātus varētu apskatīt, ieejot reitinga datubāzē ar savu personificētu kodu, taču tas vēl esot jāizdiskutē. J. Endele atzīst, ka visiem pie pašreizējā reitinga vēl jāpierod.
Vērtēšanas nianses
Ar Nordea bankas un reklāmas un komunikācijas aģentūras Airport atbalstu veidotais reitings aptver visas Latvijas skolas, kurās iegūstama vidējā izglītība, izņemot konsultpunktus, kur vidusskolas diplomu iegūst pieauguši neklātnieki. Skolas tiek vērtētas kopvērtējumā četrās nominācijās atbilstoši skolu objektīvajām konkurēšanas iespējām - ģimnāziju, vidusskolu, lauku skolu un specializēto skolu grupās. J. Endele gan ieminas, ka faktiski ārpus konkurences ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Skolas atsevišķi novērtētas arī piecos mācību priekšmetos, kuros ir vislielākais CE kārtotāju skaits. Tiesa gan, dabas zinību nominācijā, kurā apvienoti CE fizikā, ķīmijā un bioloģijā, un vēstures nominācijā iegūtā kopaina nav ļoti plaša, jo šos eksāmenus kārto salīdzinoši maz skolēnu. «Skolu attiecīgajā priekšmetā vērtējām tad, ja eksāmenu likuši vismaz trīs skolēni un vismaz 10% no kopējā skolēnu skaita. Ja mazāk, tad skolas sniegums reitingā parādās kā ārpus konkursa,» skaidro J. Endele. Viņš arī stāsta, ka nākamgad reitings varētu kļūt taisnīgāks, jo CE vērtējumos plānots pāriet no A, B, C un citiem līmeņiem uz procentuālu eksāmena rezultātu atspoguļojumu, jo līdz šim vienu līmeni no otra šķīris tikai viens punkts, kas nākotnē var būt liktenīgs.
Iepriekšējos reitingos, vērtējot panākumus olimpiādēs, ļoti bijis jūtams, ka liela nozīme ir talantīga skolēna tandēmam ar labu skolotāju. Šīgada skolu reitings var kļūt par labu orientieri vecākiem, kādu skolu izvēlēties, ja bērnam ir ķēriens uz eksaktajām zinībām, un kādu - ja uz humanitārajām. Savukārt skolas tas var stimulēt censties un strādāt labāk. Īpaši uz to varētu mudināt nominācija Izaugsme, kurā par laureātēm kļuvušas skolas, kas piedzīvojušas lielāko progresu, salīdzīnot ar CE rezultātiem 2010. un 2009. gadā. «Ceru, ka pēc kāda laika, vadoties pēc šī reitinga, IZM varētu atrast iespēju finansiāli vairāk atbalstīt skolas, kas ieņem zemākas vietas, tā tās motivējot,» J. Endele modelē reitinga izmantošanas iespējas.