«Ozona slāņa samazināšanās ik ziemu ir atkarīga no meteoroloģiskajiem apstākļiem,» Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) ģenerālsekretāra Mišela Žaro teikto citējis BBC. Siltākās ziemās tas gandrīz nemainās, taču aukstās var radīt ievērojamu ozona cauruma pieaugumu, jo gāze sāk noārdīties tiklīdz gaisa temperatūra stratosfērā sasniedz mīnus 78 grādu atzīmi pēc Celsija.
Marta beigās caurums no Arktikas pārvietojās uz Grenlandi un Skandināviju, kur tuvākajās nedēļas var būt novērojams paaugstināts ultravioletā starojuma līmenis. Ozona slānis pasargā Zemes dzīvo radību no Saules kaitīgā starojuma, kas veicina acu slimības, rada imūnsistēmas bojājumus un palielina risku saslimt ar ādas vēzi.
Taču ozona cauruma izplatībā nevar vainot tikai auksto ziemu. Lielu kaitējumu rada cilvēku darbības dēļ radušās gāzes, it īpaši hlorfluoroglekļi. Šo aerosolu, ledusskapju un kondicionētāju ražošanā agrāk iecienīto savienojumu izmantošanu sāka ierobežot jau 1987. gadā, taču tie, uzkrājušies atmosfērā, vēl desmitgadēm ārdīs ozonu. Zinātnieki cer, ka dabiskais ozona aizsargslānis pilnībā atjaunosies laika posmā no 2045. līdz 2060. gadam, raksta AFP.