Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra gan uzskata, ka interaktīvo tehnoloģiju nozīmi augstskolās pagaidām nevar pielīdzināt skolām, jo studiju procesa lielāko daļu veido patstāvīgs studentu darbs.
Vētra kritisks
«Tie mācību līdzekļi vairāk ir noderīgi skolai. Studiju procesā daudz lielāks īpatsvars ir patstāvīgam darbam. Lekcijās ļoti nozīmīgs ir dzīvais kontakts. Tas pārvērstu komunikāciju, ja starp dzīvo kontaktu pa vidu vēl būtu tehnoloģijas,» saka J.Vētra. Viņš arī uzskata, ka interaktīvo tehnoloģiju izmantošanas nāktu par labu semināros un dažādos laboratorijas darbos. Tomēr gala vārds to nepieciešamībā piederot studentiem. «Studējošo ietekme ir liela, un tā turpina pieaugt. Ja šāds spiediens pozitīvā nozīmē no studentu puses būtu, tad neredzu iemeslu, lai augstskolas to nedarītu,» norāda AIP priekšsēdētājs. Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks stāsta, ka studentu vidū šis jautājumus līdz šim nav apspriests. Viņaprāt, plašāka interaktīvo tehnoloģiju ieviešana studiju procesā «nenāktu par sliktu».
Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) uzskata, ka situācija ar tehnoloģijām augstskolās, īpaši humanitāro un sociālo zinātņu profila fakultātēs, esot kritiska. Deputāte strādā par pasniedzēju Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu un arī Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē (PPMF). «Konkrēti runāju par savu pieredzi. Es vairāk nevaru iedomāties lekciju bez Power Point prezentācijas,» viņa saka un norāda, ka augstskolās trūkst ne tikai interaktīvo tāfeļu, bet arī cita veida tehnoloģiju. «Tagad pedagoģijas fakultātē beidzot vismaz parādījās viena tāfele. Nenoliedzami situācija uzlabojas, bet joprojām tas nav pietiekami,» pārliecināta ir I. Druviete.
RTU ikvienā fakultātē
LU kopumā ir 11 interaktīvo tāfeļu, kuras pasniedzēji pirmo reizi sāka izmantot 2000. gadā, stāsta universitātes pārstāve Ilona Vilcāne. Lielākā daļā no tām esot iegādātas tieši pēdējos gados. Bez eksakto zinātņu fakultātēm pielietojums interaktīvajai tāfelei rasts arī PPMF, kuras studentiem pēc absolvēšanas skolās tās būs jāizmanto ikdienā. Bijušais dekāns Andris Kangro Dienai iepriekš pauda, ka inovatīvas mācību metodes fakultātē nonākušas ar dabaszinātņu un matemātikas projektu, kas nodrošināja interaktīvās tehnoloģijas un mācību materiālus vispārējās izglītības iestādēm. «Latvija nav liela, tie ir tie paši ļaudis, kas bija iesaistīti projektā un kas strādā ar studentiem,» viņš norādīja.
«Šādas tāfeles ir daudzviet Eiropas augstskolās un skolās, tāpēc, piesaistot ārvalstu studentus, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) cenšas nodrošināt, lai studiju process būtu līdzvērtīgs Eiropas Savienības vadošajām augstskolām,» kā vienu no iemesliem interaktīvu tāfeļu izmantošanai min RSU pārstāvis Edijs Šauers. Patlaban RSU ir vairāk nekā desmit tāfeļu, šo skaitu plāno palielināt. Arvien plašāka interaktīvo tehnoloģiju ieviešana studiju procesā esot viens no RSU stratēģiskajiem mērķiem. Interaktīvos risinājumus plaši izmantojot medicīnas un veselības aprūpes programmās.
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) interaktīvās tāfeles esot atrodamas ikvienā fakultātē. Šobrīd auditorijas pakāpeniski aprīko ar skārienjūtīgiem displejiem, kas lietotājiem esot draudzīgāki par interaktīvo tāfeli, uzskata RTU IT Lietotāju atbalsta centra vadītājs Kaspars Auzarējs-Auzers. Galda virsmās iebūvētais displejs, kura izmērs ir līdzvērtīgs divām A4 formāta lapām, pasniedzējam ļauj darīt to pašu, ko uz interaktīvās tāfeles, skaidro K. Auzarējs-Auzers. Šādi displeji esot piemēroti tieši lielajām auditorijām, jo uz tiem veiktās darbības studentiem ar projektoru tiek attēlotas uz liela izmēra tāfeles, kas pārredzami novietota virs pasniedzēja darba virsmas.