Izraēla un ASV ir pret šādu palestīniešu rīcību un ir paziņojušas, ka darīs visu, lai ANO neatzītu Palestīnas valsti. Vašingtona un Telaviva uzskata, ka tā saucamais divu valstu risinājums ir jāpanāk pie sarunu galda.
Abāss ies uz visu banku
M. Abāss paziņoja, ka ir nolēmis piektdien ANO iesniegt prasību piešķirt Palestīnai dalībvalsts statusu, neskatoties uz «milzīgo spiedienu» atteikties no šā nodoma. «Palestīnieši un viņu līderi piedzīvos grūtus laikus pēc tam, kad palestīnieši ANO iesniegs prasību [par neatkarības atzīšanu],» neilgi pirms došanās uz Ņujorku sacīja M. Abāss. Lai panāktu savu mērķi, palestīniešiem vispirms ir jāvēršas ANO Drošības padomē (DP), no kuras balsojuma ir atkarīgs, vai jautājums tiek nodots izskatīšanai un balsojumam ANO ĢA.
Uz jautājumu, vai viņam ir draudējuši ASV pārstāvji, kuri cenšas nepieļaut palestīniešu vēršanos ANO, M. Abāss atbildēja: «Nav runa par draudiem, bet viņi [amerikāņi] sacīja, ka pēc septembra lietas kļūšot sarežģītākas. Mēs nezinām, kādā apmērā. To uzzināsim vēlāk.» Viņš piebilda, ka oficiālā līmenī nav saņēmis mājienus, ka varētu tikt pārtraukta ASV finansiālā palīdzība palestīniešiem. Pēdējo mēnešu laikā ASV Kongresā ievēlētie republikāņu un demokrātu pārstāvji ir draudējuši «nogriezt» 500 miljonu dolāru (250 miljoni latu) vērto ekonomisko un drošības palīdzības programmu, ja palestīnieši vērsīsies ANO.
Tā kā viena no ANO DP pastāvīgajām loceklēm ASV ir paziņojusi, ka izmantos savas veto tiesības, lai noraidītu prasību, M. Abāss var būt spiests mainīt savu taktiku, un tādā gadījumā viņš var vērsties pa taisno ANO ĢA, kas palestīniešiem var piešķirt «nedalībvalsts» statusu.
Tieši otro variantu daudzi analītiķi uzskata par palestīniešiem reālāko, tomēr pagaidām M. Abāss ir apņēmības pilns vērsties ANO DP. «Kopš šī brīža līdz brīdim, kad es teikšu runu ANO ĢA, mums nebūs citu domu kā vien doties pie ANO DP,» M. Abāsa teikto citē aģentūra AP. «Tad, neskatoties uz to, kāds būs lēmums, mēs apsēdīsimies un izlemsim [kā rīkoties tālāk].»
M. Abāss apgalvo, ka palestīniešu mērķis ir panākt, ka tiek atzīta neatkarīga Palestīnas valsts robežās pirms 1967. gadā notikušā Sešu dienu kara, kura rezultātā Izraēla okupēja Gazas joslu, Rietumkrastu un Austrumjeruzalemi jeb teritorijas, kurās saskaņā ar 1947. gadā pieņemto ANO 181. rezolūciju bija jānodibina palestīniešu valsts, kā arī pārtraukt ebreju apmetņu celtniecību šajās teritorijās.
Palestīnieši uzskata, ka viņi kopš 1991. gadā notikušās Madrides miera konferences, kad ASV uzņēmās starpnieka lomu sarunās starp Izraēlu un palestīniešiem, ir bijuši zaudētāji, jo joprojām ir okupēti, viņu apdzīvotajās teritorijās nelikumīgi izmitināto ebreju skaits ir pieaudzis līdz 600 tūkstošiem un viņu pārvietošanās brīvība ir stipri ierobežota. Kolumbijas Universitātes mācībspēks un palestīniešu pašpārvaldes politiskais padomnieks Rašids Halidi sarunā ar laikrakstu The New York Times apgalvo, ka līdzšinējās sarunās vienmēr priekšplānā izvirzītas ASV un Izraēlas intereses, nevis tas, ko vēlas palestīnieši.
Nav burvju nūjiņas
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija šādu lietu kārtību noraida, taisnojoties, ka Vašingtona palestīniešu apdzīvotajās teritorijās ir ieguldījusi miljoniem dolāru, lai izveidotu skolas, slimnīcas, ceļus un palīdzējusi izveidot tādu pārvaldību, kas ir nepieciešama neatkarīgai valstij.
Amerikāņi un izraēlieši uzskata, ka palestīnieši neatkarību var izcīnīt nevis ANO gaiteņos, bet tiešās sarunās. «Nav nekur tādas burvju nūjiņas, burvju dokumenta [kas piešķirtu palestīniešiem neatkarību],» uzskata ASV vēstniece ANO Sūzana Raisa. «Lai sasniegtu, ka tiek izveidota Palestīnas valsts ar noteiktām robežām, suverenitāti, spējām aizsargāt sevi un savus iedzīvotājus, ir jāpanāk vienošanās sarunu ceļā.»
Savukārt Izraēla uzskata, ka M. Abāss ar savu rīcību var nodarīt kaitējumu saviem tautiešiem. «Vienpusēja Palestīnas neatkarības pasludināšana vai jebkāds ANO lēmums nozīmēs konfliktu, nevis saskaņu un sadarbību,» domā Izraēlas ārlietu ministra vietnieks Denijs Ajalons.