Vēji un sniegputeņi, kas pāris reižu Latviju uz īsāku vai ilgāku laiku atstājuši bez elektrības, vai pavasara plūdos applūdušās mājas, salīdzinot ar no zemes virsas noslaucītajām vietām Japānā un tūkstošiem ļaužu, kas zaudējuši mājas un ģimeni, patiesībā tāds nieks vien ir. Japāna ir tālu, mūs šķir vairāki tūkstoši kilometru, un varētu domāt, ka šī nelaime mūs neskar. Taču pietiekami ciešie sakari ar Japānu kultūras un tirdzniecības jomā parāda, ka patiesībā esam tepat līdzās, un daudzus tas uzrunā ļoti personīgi. Arī labdarības mākslas darbu izsoles organizatora Mārtiņa Langrāta teiktais, ka Zeme mums visiem viena, atgādina, ka patiesībā esam cieši saistīti.
Izvērtējot jau sniegto atbalstu Japānas iedzīvotājiem un izrādīto interesi par iespējamo palīdzību arī turpmāk, Diena secinājusi, ka Latvijas cilvēki un uzņēmumi ir bijuši gana atsaucīgi un gatavi palīdzēt arī globālās lietās.
Finieris un ūdens
Patlaban ceļā uz Japānu ir Latvijas finiera nosūtītie 100 kubikmetri saplākšņa, kas tiks izmantoti nopostītās Japānas rūpnīcas, latviešu sadarbības partneru, vai tās darbinieku mājokļu atjaunošanai. Aptuveni maija beigās saskaņā ar kuģošanas grafiku Kobes ostu sasniegs uzņēmuma Gutta sūtītie 18 000 litru dzeramā gāzētā ūdens. Ieva Jonsone, NP Foods eksporta vadītāja, stāsta: «Ziņas par nelaimi Japānā uztvērām personīgāk, jo kopš 2002. gada Gutta eksportē uz Japānu sulas un ūdeni.» Viņa uzsver, ka uzreiz pēc pirmo ziņu izskanēšanas par zemestrīci un cunami Japānā uzņēmuma pārstāvji centušies sazināties ar sadarbības partneriem, noskaidrot situāciju, uzzināt, cik lielā mērā nelaime skārusi tieši viņus. «Jautājām, kā konkrēti varam palīdzēt. Sākumā situācija bija visai neskaidra, bet tad pienāca atbilde, ka mūsu partneri nav cietuši un vēlams būtu gāzēts dzeramais ūdens.» Šie pašlaik bijuši apjomīgākie un redzamākie Latvijas uzņēmumu ziedojumi Japānai.
Ziedo pasākumos
Bez Latvijas valdības ziedotajiem 100 000 latu nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu rīkojuši pasākumus, kuros vākti ziedojumi. Piemēram, labdarības izsolē pārdodot divas trešdaļas no 55 savāktajiem mākslas darbiem, iegūti gandrīz 5000 latu, 500 latu savākts aizlūguma laikā Doma baznīcā. Valdības ziedojums, kā arī liela daļa no Sarkanā Krusta savāktajiem līdzekļiem jau pārskaitīti Japānas Sarkanajam Krustam.
Gandrīz 300 latu savākts labdarības koncertā, kuru rīkoja Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija. Pasākuma idejas autors un asociācijas vadītājs armēnis Rafi Haradžanjans saka: «Mēs nevarējām palikt malā, jo mums nav jāstāsta, ko nozīmē zemestrīces postījumi, mēs to pirms divdesmit gadiem paši piedzīvojām Armēnijā, kad gāja bojā 25 000 cilvēku, un ļoti labi saprotam, ko tas nozīmē.»
Sagaida finanšu atbalstu
No visas pasaules uz Japānu plūst kravas ar pirmās nepieciešamības precēm - teltīm, segām, matračiem, apģērbu, apaviem, higiēnas piederumiem, maskām, pārtiku, ūdeni -, jo vairāki desmiti tūkstoši evakuēto cilvēku dzīvo pagaidu mītnēs. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis ziņo, ka saņem daudzu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju piedāvājumus iesaistīties atjaunošanas darbos Japānā vai sniegt atbalstu rehabilitācijai, par ko regulāri tiek informēta Japānas puse. Taču japāņu sniegtās atbildes liecina, ka pašreiz visvairāk nepieciešama tieši finansiālā palīdzība Japānas Sarkanajam Krustam, kas savukārt nodrošina visaktuālāko palīdzību savas valsts iedzīvotājiem. Latvijā to koordinē Latvijas Sarkanais Krusts. Informācija par iespēju iesaistīties atjaunošanā vai rehabilitācijā varētu sekot vēlāk. «Mums nav informācijas, ka šobrīd būtu nepieciešamas kādas konkrētas preces vai profesionāļi katastrofas seku likvidēšanā vai palīdzības sniegšanā, tāpēc vācam tikai naudas ziedojumus,» ziņo Latvijas Sarkanā Krusta starptautisko projektu koordinatore Eva Ikauniece.
Palīdz saviem partneriem
Latvijas Ārlietu ministrijas speciālisti norāda, ka Japāna ir valsts, kas aizvadīto divdesmit gadu laikā ar dažādām praktiskām mērķprogrammām būtiski stiprinājusi Latvijas zemi un tās tautu. Pavisam īpašs bijis tās atbalsts kultūras jomā - gan Latvijas Nacionālajai operai, gan Latvijas Nacionālajam un Liepājas simfoniskajiem orķestriem, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijai. Ar sevišķu sirds siltumu Japānas publika allaž uzņēmusi mūsu dziedātājus un mūziķus savā zemē.
Japāna arī ir atbalstījusi Latvijas zinātniekus un studentus ar savstarpējām apmaiņas programmām. Turklāt kopš 1974. gada Rīgas sadraudzības pilsēta ir Kobe Japānā. Arī vairākiem Latvijas uzņēmumiem ir sadarbības partneri Uzlecošās saules zemē, kas tūlīt pēc traģēdijas mudinājis interesēties par iespējām palīdzēt kolēģiem.
Atvērti un atsaucīgi
Ievas Jonsones vērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir atvērti palīdzības sniegšanai. Uzņēmumu pieredze aug lēnāk, bet tā neapšaubāmi ir ar pieaugošu tendenci. Īpaši augsta atsaucība ir konkrētiem mērķiem - bērnu ārstēšanai, palīdzība cilvēkiem, kas nonākuši nelaimē. Iesaistīšanās starptautiska mēroga atbalsta akcijās neapšaubāmi ir mazāka. «Padomju gados esam dzīvojuši kā slēgtā traukā, grūtāk izprast tālu dzīvojušu tautu vajadzības, jo jāņem vērā mentalitāte, kultūra. Gandarījumu sniedz tas, ja vari sniegt tieši to, kas nepieciešams, nevis formāli izteikt līdzjūtību,» saka I. Jonsone.
Japāņi augstu novērtē sniegto palīdzību. Pateicības vēstulē Latvijas Ārlietu ministrijai Japānas premjerministrs Naoto Kans raksta: «Vēlos japāņu tautas vārdā sirsnīgi pateikties par sniegto atbalstu no visas pasaules. Nav šaubu, ka Japāna atkopsies, te atkal kūsās dzīvība, un valsts kļūs vēl brīnišķīgāka. Cienot starptautiskās sabiedrības draudzīgo uzmundrinājumu un mums izrādīto solidaritāti, uzskatu, ka mūsu pienākums ir atdzimt no jauna, tas būtu labākais veids, kā Japānai pateikties par tai izrādīto sirsnību.»