Četri ilgi ārstēti un izārstēti, bet īpašu simpātiju pret cilvēku dzimumu viņiem nav, taču viņi varētu būt izcili lauku māju kaķi un peļu bieds. Citi četri ir tikai trīs nedēļas veci - divi melnbalti puikas, divas trīskrāsu meitenes, kuri jau gandrīz sastinguši tika atrasti Vairoga ielā. Vēl jāpakopj klīnikā, bet jau ir rezervējami. Cits stāsts ir par trīskrāsu kaķu mammu ar lauztu kāju. Divi viņas bērni vēl gaida saimniekus - viens melns, viens balts ar melnu, abiem pieci mēneši, vakcinēti, ļoti draudzīgi un enerģiski.
Lato noglāsta kastrētu un vakcinētu pelēkbaltu, draudzīgu un omulīgu divgadīgu runcīti, kas arī atdodams. Žiperīga ir pelēkbalta, smalka pusotru gadu veca kaķenīte. Pavasarī viņa izmuka no kaķu kastes, visu vasaru nodzīvoja savā vaļā, bet, nākot rudenim, paziņoja, ka brīvās dzīves ir gana. Viņa ir sterilizēta, vakcinēta. Ak, jā, vēl četri divmēnešu kaķēni pagaidām tiek ārstēti. Pēc medicīnisko procedūru izciešanas viņiem būs no jauna jāiestāsta, ka cilvēki ir draudzīgas būtnes. Vēl viens divmēnešu ruds runcītis pirms pāris dienām Zvejniekciemā paziņoja, ka gribot būt māju kaķis.
Lato teic - tik lielas kaķu saimes viņam nekad iepriekš nav bijis. Līdz šim rekords bijis 16 gabali. Pašreizējā saime apēd ne tik daudz naudu, cik milzīgi daudz laika. Publicists draudzīgi pasmaida: «Tie, kuriem negribas, lai es tuvākā gada laikā uzrakstītu kaut vienu jaunu grāmatu, var to mierīgi ietekmēt, piemetot man vēl pa kādam aprūpējamajam. Savukārt tie, kuri vēlas man palīdzēt grāmatu tapšanā un - kas daudz svarīgāk - dot mājas kādam no manas četrkājaino saimes, tiek laipni aicināti zvanīt. Mans mob. 29277525.»