Raimonds Macats «kondženē» apguvis čellu, vēlāk spēlējis lielākoties taustiņinstrumentus un ir vienīgais Latvijā, kurš profesionāli spēlē mutes harmonikas. «Gribēju no lielāka aiziet uz mazāku. Man saka: paņem līdzi visu, un tad man parasti ir divi sintezatori, čells un vēl mutes harmonikas kabatā. Apkrāvies kā bundzinieks,» par savu instrumentu arsenālu saka Raimonds.
Viņš piedalījies ļoti daudzu albumu ierakstos (pirms desmit gadiem bijuši sešdesmit pieci, pēc tam nav skaitījis), bet pašam savs albums šis ir pirmais. Tajā iekļautas Raimonda kompozīcijas, kas sakrājušās pēdējo desmit gadu laikā. «Es gan to neuztveru kā savu, bet kā visas grupas albumu. Kompozīcijas ir rakstītas speciāli kvintetam. Pamattēma nemainīga, bet aranžējumi un improvizācijas ir visa kvinteta ziņā. Katru reizi, kad spēlējam, kaut kas piedzimst no jauna, apaug ar sajūtām, balstītām mūsu dzīves pieredzē, jo gribas, lai pašiem ir interesanti,» saka Raimonds.
Kvinteta sastāvā visi ir izcili mūziķi - saksofonu spēlē Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags, otru sintezatoru spēlē Juris Kristons, kuru Raimonds dēvē par ļoti labu interpretu, turklāt Raimonds var kādā brīdī uzspēlēt mutes harmonikas, basģitāru atraktīvi un jutekliski spēlē Oskars Sproģis, kurš ir mūzikas skolu neskarts tīrradnis, pie bungām - Artis Orubs. «Mēs jau ikdienā nespēlējam koncertus un neorganizējam koncertdzīvi. Artis tagad vairāk ķēries pie organizēšanas. Viņš ir unikāls, jo nešķiro mūziku, daudz spēlē ar ļoti dažādiem cilvēkiem un viegli var pārslēgties. Viņš var darīt jebko, jo ir profs. Turklāt viņš ir ne tikai uzņēmīgs, bet arī labs. Artis ir kā mūzikas enciklopēdija - tās viņa zināšanas mūzikas vēsturē un roka vēsturē ir vienkārši apbrīnojamas. Tāpēc viņš ir uz izķeršanu,» sava kvinteta bundzinieku slavē Raimonds.
Kopā ar Niku
Raimonds gadu gaitā spēlējis daudz dažādās grupās - kopš tīņa gadiem bija Vitamīns, vēlāk Sīpoli, Inversija, Odis, Bāze 7.
Klausoties tagad ierakstu no 1988. gada Liepājas dzintara, kur Sīpoli ar Nika Matvejeva Indriķa Latvieša piezīmēm uz Livonijas hronikas malām savāca visas balvas, Raimonds bijis pārsteigts, cik tur precīzi viss skanējis. «Sākumā es neticēju, ka mēs tur spēlējam. Domāju, kad un ar ko tas ir ierakstīts. Pēc tam sāku atcerēties fiškas, ko tur esmu darījis, un tembrus, ko pats biju atradis. Tas ir nospēlēts kā studijas ieraksts bez nevienas kļūdas. Tolaik mēs pavadījām daudz laika kopā, un grupas sajūta bija pilnīgi savādāka. Daudz ģimeniskāka, un visas lietas tika izauklētas kopīgi,» atceras Raimonds. Jaunā iestudējumā Rīgas 800 gadu jubilejas versijā tas esot nofiksēts ar visu bildi. Tagad, pēc Nika aiziešanas, ieraksts, visticamāk, kaut kur parādīsies.
Jāiet uz koncertiem
«Grūti jau aprēķināt, cik cilvēki tagad ir norūpējušies par dzīvi un cik viņiem ir svarīga mūzika. Cik tai var laiku atlicināt? Vai viņiem ir nepieciešams vienkārši tāpat apsēsties vakarā, ieslēgt aparatūru un noklausīties albumu?» spriedelē Raimonds un atzīst, ka ieraksts ir fiksēts mirklis, bet par pilnvērtīgu mūzikas baudīšanu viņš uzskata koncerta apmeklējumu. «Ir cilvēki, kuriem vajag aiziet uz koncertu, apsēsties un uz stundu ienirt. Citi aizceļo kaut kur uz siltajām zemēm, atslēdz telefonu, bet ir tādi, kuri var pa stundu - dabū to savu devu kaut kā. Es pats nezinu, vai man arī tad, ja es nebūtu mūziķis, mūzika patiktu. Ikdienā mūziku neklausos, bet tagad pieķēru sevi, ka lietoju spotify, kur noklausos visu to nostalģisko un veco, ko kādreiz no bērnības nevarēju dabūt labā kvalitātē. Dators un telefons - tas tā informatīvi, bet, lai izbaudītu mūziku, ir jāiet uz koncertu. To nekas nevar aizstāt,» saka Raimonds.
Citreiz pabaro, citreiz ne
Pamatā Raimonds, kā viņš saka pats, ir pašnodarbinātais, kurš citiem sniedz savus pakalpojumus. Viņš spēlē dažādos sastāvos kā profesionāls mūziķis, reizēm pat divos koncertos dienā.
Rudenī paredzēts spēlēt vijolnieka Raimonda Ozola albuma koncertturnejā, tāpat Ulda Marhileviča jubilejas turnejā, paralēli notiek koncerti ar Raimondu Paulu, ar Jānis Stībeli, kura programmu protot nospēlēt pat vairāki orķestri.
Nāk privātskolnieki mācīties mutes harmonikas, ja nepieciešams, var kaut ko noaranžēt. Čellu Raimonds uzspēlē ar Igo un Aivaru Hermani.
Albuma prezentācijas koncerts paredzēts Alā 30. maijā.