Pagājušajā nedēļā Diena rakstīja par vadošu Vienotības un ZZS pārstāvju un viņu dzīvesbiedru ceļojumu uz Gruziju kopā ar bankas Citadele pircēja Ripplewood Holdings oficiālo pārstāvi Valdi Siksni. Kompānija uz saulaino Gruziju devās pāris dienu pēc tam, kad valdība slepeni nolēma minētajai kompānijai pārdot banku, turklāt par summu, kas ir ievērojami zemāka par sākotnējo.
Pirmkārt, uzreiz jāsaka: esmu pārsteigts un samulsis par atsevišķu nevalstiskā sektora korupcijas pētnieku un uzraugu «valodas zaudēšanu» tieši šajā gadījumā. Pavisam nelāgas domas nākas domāt par vienu otru, kurš sistemātiski dažādu procesu komentēšanā centies būt par korķi teju visām pudelēm, taču pēkšņi «ieslēdzis muļķi un nezinīti».
Otrkārt, naivi ticu un ceru, ka Gruzijas vojāža ziņu publiskošanas dienas pēcpusdienā pēkšņi klajā nākušās ziņas par cienījamiem Citadeles investoriem ar pašu bijušo ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāju Polu Volkeru priekšgalā ir tikai sakritība, nevis publiskās komunikācijas atbildes gājiens «Gruzijas nesmukumam». Tāpat naivi ticu un ceru, ka arī runas par «nelielu» PR budžetiņu Citadeles darījuma komunicēšanai pēkšņi radušajos force major apstākļos ir tikai ļaunu mēļu nelietīgi palaista bauma.
Treškārt un galvenokārt, maigi sakot, pārsteidzoša ir skandālā iesaistīto politiķu - Dzintara Zaķa, Valda Dombrovska (abi Vienotība), Raimonda Vējoņa (ZZS) publiskā komunikācija (ja to par tādu var nosaukt) skandāla kontekstā. Precīzāk - ka sakarīgas publiskās komunikācijas līdz šim nav bijis. Minētie kungi ar savu klusējošo attieksmi klaji ņirgājas un, šķiet, aizmirsuši, ka ir tautas vēlēti ar visām no tā izrietošām konsekvencēm.
Ja ziņu publiskošanas dienā LTVpriekšvēlēšanu debašu laikā Vējonim tiešraidē netiktu pajautāts skaidrojums, paši politiķi par šo atpūtas braucienu, kas liek uzdot milzum daudz jautājumu par Citadeles darījumu, nerunātu vispār. Vējoņa buldurēšana tiešraidē joprojām ir vienīgais publiskais (kaut arī bezsakarīgs) skaidrojums par braucienu, kas uz bankas tirgošanu met ne vairāk, ne mazāk - korupcijas ēnu. Sabiedrību ar puslīdz jēdzīgu skaidrojumu četru dienu laikā nav aplaimojis ne topošais EK viceprezidents sociālā dialoga jautājumos (!) Valdis Dombrovskis, kurš Briseles gaiteņos varētu apjautāties Eiropas kolēģiem par politiķu komunikācijas labo praksi Eiropā šādos gadījumos, ne oktobra sākumā Saeimas vēlēšanās kandidējošais Zaķis. Rezumējot - šajā gadījumā runa ir tikai un vienīgi par politiķu «attieksmīti» pret sabiedrību, kura, protams, «neko nesaprot». No Dienas puses varu solīt to, kas mūsu spēkos, - centīsimies skaidrot visu, kas šajā stāstā palicis neatbildēts - kāds bija brauciena mērķis, kurš bija inciators, kurš maksāja par biļetēm, kāpēc tieši šādā kompānijā utt.