Skaidrība joprojām nerodas, jo viedokļu sadursmju rezultātā nevar nonākt pie kopsaucēja. Procesu paildzina arī tas, ka nemitīgi diskusijas apstājas pie darba burtnīcām - joprojām nav skaidrs, kuram tās būtu jāpērk un vai vispār tādas vajadzīgas. Tāpat lielu pretestību izrāda pašvaldības, norādot, ka pie esošā scenārija mācību līdzekļu un aprīkojuma nodrošināšanai papildus nepieciešami kopā 9,3 miljoni latu, un šādas naudas neesot.
Šobrīd noteikumu projekts paredz, ka par valsts finansējumu skolas varētu iegādāties mācību literatūru, metodiskos līdzekļus pedagogiem un papildu literatūru. Pašvaldības savukārt būtu atbildīgas par mācību tehniskajiem līdzekļiem, skolas aprīkojumu, papildu literatūru un uzskates līdzekļiem, kā arī mācību materiāliem, kas paredzēti lietošanai izglītības iestādē. Tāpat ar noteikumiem plānots ieviest skaidrību, kādi mācību līdzekļi jāiegādājas vecākiem, tomēr šobrīd izskatās, ka vecāki pirks ne tikai skolēna apģērbu un kancelejas preces, bet, visticamāk, būs jāiegādājas arī kāda darba burtnīca.
Tieši par darba burtnīcām komisijas sēdē vakar izcēlās plašas diskusijas. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka darba burtnīcas ir mācību līdzeklis, kas rada vienus no lielākajiem izdevumiem vecākiem. Un jau tagad parādās tendence, ka darba burtnīcas kvalificē pie individuāli lietojamiem mācību līdzekļiem, tāpēc ļoti būtiski ir likumā norādīt, kam tās būtu jāiegādājas. Ja skolas to varēs interpretēt, kā vēlas, tad nekas nebūs mainījies un tās pirks vecāki, atzina L. Gavare. Savukārt IZM valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule sacīja, ka nevajag darba burtnīcas nostiprināt likumā, jo ir digitālie mācību līdzekļi, kas nāks darba burtnīcu vietā. Savukārt Vladimirs Reskājs (SC) norādīja, ka darba burtnīcas būtu jāiegādājas no valsts līdzekļiem, jo tad IZM būtu lielāka motivācija no tām atteikties.
Cits kavējošs faktors ir finanšu līdzekļi. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) aptaujā noskaidrots, ka gadījumā, ja pašvaldībām būs jāiegādājas mācību līdzekļi, tehniskais aprīkojums un, iespējams, darba burtnīcas, papildus ir nepieciešami 9 350 390 lati. Situācija gan pašvaldībās ir ļoti dažāda, piemēram, Babītes novada pašvaldībai būtu nepieciešami 121 760 lati, kamēr Garkalnes novada pašvaldībai papildu līdzekļi nav nepieciešami. LPS priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne Dienai skaidroja, ka situācija ir tik dažāda, jo jau iepriekš pašvaldības ir ieguldījušas dažādas summas. Visi komisijas sēdē gan vienojās, ka ir jāizstrādā precīza formula, pēc kuras varētu aprēķināt nepieciešamo papildu summu.
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš šobrīd atrodas Malaizijā, nevarēja atbildēt, vai būs iespējams piešķirt pašvaldībām nepieciešamo summu. Viņam esot rūpīgi jāiepazīstas ar situāciju un jākonsultējas ar ministriju. Tāpat viņš vēl nevarēja skaidri pateikt, ko nozīmē bezmaksas izglītība un kas būtu tās lietas, kuras jāiegādājas vecākiem.
Diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies šodien atbildīgās komisijas sēdē.