No VK revīzijas ziņojuma izriet, ka 18% gadījumu no revīzijā iekļautajām programmatūrām pašvaldības un tās izglītības iestādes lieto nelikumīgi. Likumīga šo programmatūru ieviešana izmaksātu 45 075 latus, secināts revīzijā.
Nelicencētas programmatūras izmantošana ir nelikumīga. Par šādiem pārkāpumiem likumos paredzētas soda sankcijas. Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis apstiprina, ka policijā ziņojums saistībā ar VK konstatēto problēmu ir saņemts un tiks veikta faktu pārbaude. Gadījumā, ja tiks konstatēti likuma pārkāpumi, policija var lemt par kriminālprocesa sākšanu.
Diena skaidro, kāds ir iemesls tam, ka pašvaldību iestādēs konstatēta nelikumīgo programmu lietošana.
Vaina dokumentācijā
No 14 pašvaldībām visvairāk nelikumīgu programmatūru - teju 35% gadījumu - izmanto Krustpils novadā. Krustpils novada izpilddirektors Raivis Ragainis radušos situāciju skaidro ar dokumentu nesakārtotību, nevis ļaunprātīgu darbību: «Mēs esam vecā mantojuma pārņēmēji. Ar datora vienību komplektā nāk arī nepieciešamās programmas. Ja es prasu IT speciālistam, kāpēc nevaram pierādīt, ka mums ir programmatūras licence, viņš man atbild, ka var parādīt oriģinālo disku, kas apliecina, ka programma nav pirātiska, bet nav pierādošo dokumentu par šīs programmatūras pirkšanu.»
To apstiprina arī VK padomes locekle Lelde Dimante, norādot, ka dokumentu trūkums tomēr saistīts ar nedisciplinētību. Šādi «iekritušas» arī citas pašvaldības.
Pie tā, ka pašvaldības nevar uzrādīt dokumentus, «vainojama» arī ap 2009. gadu īstenotā pašvaldību reforma. «Līdz ar reformu netika pārņemti visi dokumenti. Piemēram, grāmatvedībā dokumenti jāglabā piecus gadus. Savukārt pēc autortiesību likumu normām licence par programmatūru jāglabā visu laiku, kamēr programma tiek izmantota. Līdz ar to nereti, beidzoties grāmatvedības dokumentu glabāšanas laikam, dokumenti tiek iznīcināti,» skaidro L. Dimante.
Cesvaines novada domes izpilddirektors Uģis Fjodorovs atklāj vēl kādu niansi, kāpēc pašvaldības nonākušas zem likuma lupas. Piemēram, viņu pašvaldībā datori pirkti pakāpeniski līdzekļu taupības dēļ. «Mēs nemainām datorus ik pēc trim gadiem, kā tas ir lielākās pašvaldībās, kuras datorus nomā. Tāpēc arī dokumentācijā ir robi,» saka U. Fjodorovs.
Alsungas novada domes priekšsēdētājs teic, ka viņu kļūda ir tā, ka nav pastāvīga cilvēka, kas uzrauga IT jomu. Ja rodas nepieciešamība pēc speciālista, tas tiek meklēts. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Artūrs Dākulis radušos situāciju pašvaldībā nevar izskaidrot, tāpat arī Skrīveru novada domes izpilddirektore Inese Sala, jo amatā ir nesen.
Bez ļaunprātības
L. Dimante atzīst, ka VK nav identificējusi gadījumus, kuros būtu manīta ļaunprātīga programmu izmantošana. Tai programmatūrai, kas ir specifiska, bijuši īpašumtiesības apliecinoši dokumenti. Tomēr dažās pašvaldībās konstatēta nelikumīga programmu lejupielāde. L. Dimante stāsta, ka lejupielādi veicinājis fakts, ka bieži vien datora lietotājiem ir neierobežotas administratora tiesības. Tas nozīmē, ka tas cilvēks, kurš sēž pie attiecīgā datora, var viegli lejupielādēt jebkuru programmu. Ja šādas tiesības būtu ierobežotas, tad būtu labāka uzraudzība. Tajās pašvaldībās, kurās ieviesta centralizēta pārvaldība, situācija ir labāka.
VK nav konstatējusi nevajadzīgu programmatūru pirkšanu. «Mēs drīzāk konstatējām, ka pašvaldībām trūkst resursu, lai atjaunotu savus tehniskos resursus,» atzīst L. Dimante.
VK katrai pašvaldībai uzdevusi kļūmes novērst, ko pašvaldības sola arī izdarīt. Vien Krustpils novada domes izpilddirektoram ir kas iebilstams VK. R. Ragainis teic, ka ieteikums radīt jaunu štata vienību, kas uzrauga IT speciālistus, nav iespējams: «Ja arī budžets to atļautu, tas nebūtu godprātīgi pret iedzīvotājiem. Veiksim auditu kā vienreizēju pasākumu un tālāk dzīvosim godīgi.»
Var būt vēl sliktāk
Lai gan VK revīzijas atzinums parāda nepatīkamu tendenci, tomēr privātajā sfērā, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū, situācija esot vēl dramatiskāka, norāda viena no lielākajiem Latvijas IT uzņēmumiem - DPA - vadītājs Juris Vilders.
Viņš stāsta, ka uzņēmumu un iestāžu vadītāji bieži vien nevēlas iedziļināties IT jautājumos, atbildību atstājot IT dienestu vai darbinieku ziņā, tomēr arī informācijas tehnoloģiju pārvaldības politika ir vadības funkcija, tādēļ bieži vien pārkāpumi programmatūru pārvaldībā notiek nezināšanas dēļ. Piemēram, programmatūru licences tiek iegādātas par zemākām cenām, turklāt - nepareizas. Nav ieviestas arī procedūras, kā jāuzskaita un jādokumentē programmatūra, tādēļ gadās, ka tiek pazaudēti licencētās programmatūras dokumenti. Turklāt taupība ir nevietā - apdraudējums, datu noplūde, kibernoziedzība ir problēmas, ar kurām agrāk vai vēlāk saskarsies nelicencētu, nedrošo programmu lietotāji, un tad seku likvidācijas izmaksas krietni pārsniegs programmatūras licenču izmaksas, uzskata J. Vilders.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. No vienas puses, atzinīgi vērtējams tas, ka VK savās pārbaudēs pievērsusies arī programmatūras nelikumīgas lietošanas problēmai, tā zināmā mērā bija pazudusi no sabiedrības uzmanības loka, jo vairs nav bijis tik plašu pirātisma apkarošanas kampaņu, ar kādām plašu rezonansi savā laikā radīja BSA (Business Software Alliance), saka S. Bāliņa. Savukārt, no otras puses, uzsver S. Bāliņa, pašlaik nav pamata uzskatīt, ka IT izmantošana un lietošana pašvaldībās būtu zemākā līmenī nekā, piemēram, valsts vai privātajā sektorā. «Problēmas ar nelegālu programmatūru nereti atkarīgas no tīri cilvēciskā faktora, no attiecīgās iestādes IT speciālista izpratnes par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi, kā arī no iestādes vadības uzticēšanās viņam šajā jomā,» secinājusi LIKTA prezidente.
Viņasprāt, tas kārtējo reizi apliecina, ka IT sistēmu uzturēšana un lietošana valstī lielā mērā atkarīga no izglītotiem un kvalificētiem speciālistiem, tādēļ IT nozares nozīmībai valsts prioritāšu dienaskārtībā jāatrodas vadošajās pozīcijās.