NAP sagatavošanu gada sākumā uzticēja jaunizveidotajam Pārresoru koordinācijas centram (PKC), kurš šajā darbā iesaistīja ministrijas, speciāli izveidotu vadības grupu, nevalstiskās organizācijas, izvērtējot arī sabiedriskajā apspriešanā izteiktos ierosinājumus. NAP ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurā noteiktās prioritātes ir sasaistītas ar ES fondu finansējuma izmantošanu nākamajā plānošanas periodā. NAP sagatavošanā ņemta vērā ilgtermiņa stratēģija Latvija 2030, no kuras uz NAP pārceļoja arī ilgtermiņa stratēģijā noteiktais attīstības centru modelis, kas paredz ieguldījumu koncentrēšanu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros jeb modelī 9 plus 21.
Pagājušās nedēļas nogalē notika pašvaldību vadītāju dibinātās partijas Reģionu alianse rīkotais Reģionu forums, kurā vairāki vietējie līderi apgalvoja, ka šī ieraksta dēļ 89 pašvaldības ir palikušas ārpus NAP un tām nav nekādas cerības attīstīties, jo investori nenāks uz teritorijām, kurās valsts neparedz ieguldījumus. PKC direktors Mārtiņš Krieviņš šajā pieejā saskata jau priekšvēlēšanu kampaņas elementus un sabiedrības dezinformēšanu, jo modelis 9 plus 21 attiecas tikai uz vienu no NAP pamatvirzieniem - izaugsmi atbalstošas teritorijas, jo lielos projektus neesot iespējams īstenot mazos novados. Tajos investori neredzēs motivāciju ieguldīt finansējumu industriālo parku veidošanā, sacīja PKC vadītājs. Viņš uzsvēra, ka divas citas prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, kā arī cilvēka drošumspēja - «runā par investīcijām visā Latvijā». M. Krieviņš varot tikai aicināt pašvaldību vadītājus uzmanīgi izlasīt visu plānu.
Sagatavojot NAP galīgo redakciju, ir ņemts vērā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas uzrakstīts ar mērķi kliedēt vietējo līderu bažas. Tas nosaka, ka nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, kuriem jākļūst par vilcējspēku investīciju piesaistē, ir bāze, «uz kuras plānošanas reģioni veiks mazāko novadu pašvaldību un to iedzīvotāju iesaisti realizētajos ieguldījumu projektos, tā veidojot attīstības sinerģiju starp visām apdzīvotajām vietām». Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis (ZZS) tomēr nesaskata NAP iespējas ikvienai pašvaldībai un, vērtējot līdzšinējo praksi, pieļauj, ka laukos attīstība notiks tikai «uz zemnieku rēķina», jo NAP pat neparedzot nodrošināt ceļu tīkla sakārtošanu.