Vienotības valde pirmdien nosauca trīs premjera kandidātus, tā paverot prezidentam un partneriem izvēles iespējas. Nopietnākais pretendents ir aizsardzības ministrs A. Pabriks, bet partijai nav pārliecības par Valsts prezidenta A. Bērziņa atbalstu viņam, tāpēc Vienotības valde izvirzīja arī Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un premjera padomnieku Intu Dālderi. Neviens no kandidātiem otrdien nepiedalījās Vienotības pārstāvju sarunā ar Valsts prezidentu. Uz to kopā ar premjeru Valdi Dombrovski un Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu devās Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura Dienai teica: «Valsts prezidents apzinās izvēles nozīmību un tāpat kā Vienotība vēlas stabilu valdību, un lai koalīcija strādātu kā vienota komanda.» Prezidents nav noraidījis nevienu no Vienotības nosauktajiem premjera kandidātiem, taču vairāku politiķu sacītais liecina, ka A. Bērziņš licis saprast - viņaprāt, var atrast arī spēcīgāku valdības vadītāju.
Prezidents būs aktīvs
Partiju pārstāvjiem radies iespaids, ka Valsts prezidents ir nolēmis nopietni iesaistīties jaunās valdības veidošanā, vērtējot arī ministru kandidātus. Tas nekur nav paredzēts, ja neskaita prezidenta Saeimā iesniegto Satversmes grozījumu projektu. Taču valsts augstākajai amatpersonai ir tiesības izteikt partijām savu viedokli, ko A. Bērziņš darīja arī tad, kad 2011. gadā tika veidota V. Dombrovska trešā valdība. Tradicionāli ar prezidentu tiek saskaņotas aizsardzības un ārlietu ministru kandidatūras.
«Valsts prezidenta pilnvaras ir ļoti plašas, un, kā to varēja paredzēt, viņš tās plāno izmantot,» atzina Visu Latvijai!-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, kurš sarunā pie prezidenta nepiedalījās. Taču apvienības līdzpriekšsēdētājiem Raivim Dzintaram un Gaidim Bērziņam, kas tajā bija, radies līdzīgs iespaids. Viņi tāpat paredz, ka A. Bērziņš iesaistīsies ne tikai premjera izvēlē, bet arī ministru vērtēšanā. Apvienības politiķi prezidenta teiktajā sadzirdējuši atbalstu savai kultūras ministrei Dacei Melbārdei, kas tikai nesen sāka strādāt un būtu labi, ja varētu darbu turpināt.
ZZS loma pieaug
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš nebija pie prezidenta, uz vaicāto par iespējām nodrošināt A. Pabrikam visas koalīcijas deputātu atbalstu bija pārliecināts, ka to var izdarīt. Trešdien notiks Vienotības tikšanās ar Zaļo un Zemnieku savienību, kuras līderi Augusts Brigmanis un Uldis Augulis lika saprast, ka viņi daudz ko rūpīgi vērtēs, pirms pieņems lēmumu par iesaistīšanos valdībā. Publiski teiktais ir pretrunā ar iepriekš dzirdēto, ka ZZS ir ieinteresēta nokļūt valdībā, lai būtu klāt sarunu nobeigumam par Eiropas Savienības fondu nākamo septiņu gadu plānošanas periodu. ZZS līderi teica, ka pašvaldības uz šo naudu varēs pretendēt neatkarīgi no tā, kas veidos valdību.
ZZS vēlas dzirdēt premjera kandidāta vēlmi mainīt attieksmi pret pašvaldībām, kuru viedoklī tagadējā valdība nav ieklausījusies. U. Augulis arī atkārtoja, ka nav pārliecināts, vai visi Reformu partijas deputāti atbalsta sadarbību ar ZZS. «Pieprasījums ir pēc plašas koalīcijas, un ZZS nevar izslēgt no politiskās aprites,» sacīja Reformu partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, kura vadītās partijas valde par to lems ceturtdien. RP kā no partneriem, tā premjera kandidāta vēlas saņemt atbildi, kā tiks turpinātas RP ministru pieteiktās reformas, tajā skaitā izglītībā. RP un ZZS ar prezidentu tiksies trešdien.
Kamēr Valsts prezidents nav atklājis savu viedokli par valdības veidošanas gaitu, izskan minējumi, kurš varētu būt viņa paša izraudzītais premjera kandidāts. Daži politiķi pieļauj, ka prezidents varētu aicināt valdību sastādīt Vienotības priekšsēdētāju S. Āboltiņu. Viņa ir Saeimas priekšsēdētāja un iepriekš atzinusi, ka neredz loģisku skaidrojumu amatu maiņai. Vairāki Vienotības pārstāvji te saredz mēģinājumu vājināt Vienotību kā politisko konkurentu, kas varētu būt arī ZZS interesēs, kas, iespējams, ir saprotamas arī prezidentam kā bijušajam šīs partijas biedram.
Paredzamās priekšvēlēšanu cīņas bija viens no iemesliem, kāpēc Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs devās pie Valsts prezidenta ar ideju veidot profesionāļu valdību. «Prezidentam tas likās saprotami, taču viņš rīkosies, kā pats uzskatīs par pareizāku,» skaidroja J. Urbanovičs. Viņa sacīto var dažādi interpretēt, un publiskajā telpā parādījās ziņa, ka prezidents atbalsta profesionālu valdības izveidošanu, kas savukārt izraisīja Vienotības neizpratni. Tādu profesionāļu valdību SC arī varētu atbalstīt, teica J. Urbanovičs, kurš nav gatavs iesaistīties koalīcijas valdībā. Labējās partijas tādu iespēju arī nepieļauj.