Viena no negodīgas uzņēmējdarbības praksēm ir tīša nodokļu nemaksāšana, it īpaši nodokļu parādu gadījumos - tos nerisinot ar valsti, bet gan pametot savus rūpalus un veidojot jaunus, tādējādi izvairoties no atbildības.
Šī iemesla dēļ Finanšu ministrija izstrādāja piedāvājumu, kā šo problēmu risināt, lai ierobežotu tieši negodīgas darbības. Rezultātā valdība 5.†decembrī atbalstīja grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, lai konkrētos gadījumos varētu noteikt kapitālsabiedrības valdes locekļiem personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Tas būtu efektīvs rīks, lai līdzšinējo praksi izskaustu un atbildība no juridiskās personas pārietu uz fizisko personu.
Lai Valsts ieņēmumu dienests būtu tiesīgs prasīt kapitālsabiedrības valdes loceklim segt kapitālsabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus, dienestam ir jākonstatē, ka vienlaikus, un tieši to vēlos uzsvērt, tiek izpildīti pieci noteikti kritēriji.
Pirmkārt, kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz piecdesmit Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (no 2015. gada viena minimālā mēnešalga ir 360 eiro). Otrkārt, kapitālsabiedrībai ir paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Treškārt, ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētai personai. Ceturtkārt, ir sastādīts akts par parāda piedziņas neiespējamību. Un, piektkārt, kapitālsabiedrība nav izpildījusi pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
Šeit būtiski norādīt, ka likuma grozījumu mērķis ir ierobežot tieši negodīgu komercpraksi, jo Valsts ieņēmumu dienests, respektīvi, nodokļu administrācijas institūcija vienmēr ir pretimnākoša un gatava kopīgi ar uzņēmējiem meklēt vislabākos risinājumus, ja paši uzņēmēji savlaicīgi vēršas pie Valsts ieņēmumu dienesta pēc atbalsta.
Tieši tādēļ pēc brīdināšanas par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas sākšanu, kapitālsabiedrības valdes loceklim būs iespēja iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam pierādījumus, ka viņš tomēr ir rīkojies godprātīgi kā krietns un rūpīgs saimnieks attiecībā uz parāda nomaksu, kā arī pierādīt, ka pastāv objektīvi iemesli maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai.
Ar šiem grozījumiem mēs vēlamies panākt, lai kapitālsabiedrības valdes locekļi jau savlaicīgi veiktu tādas darbības, kas virzītas uz to, lai nepieļautu komercsabiedrību parādu izveidošanos un savlaicīgi izmantotu savas Maksātnespējas likumā paredzētās tiesības iesniegt maksātnespējas procesa, tiesiskās aizsardzības vai ārpus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumus.
Valsts spēja risināt dažādas sociālās problēmas ir lielā mērā atkarīga no tā, vai valsts budžetā tiek saņemti tam pienācīgie maksājumi. Sakārtojot nodokļu parādu jautājumus, tiktu palielinātas iespējas atbalstīt dažādas valstij būtiskas jomas un sakārtot uzņēmējdarbības vidi, veicinot godīgu konkurenci.
Savukārt negodīgiem valdes locekļiem par savu rīcību ir jāatbild.
* Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos