Ir pārliecība, ka vairāki Valsts prezidenta priekšlikumi tiks ņemti vērā. Tieši šonedēļ notiek Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde, kurā skata jautājumus par politisko partiju stiprināšanu. Deputātu sagatavotie likumprojekti paredz ieviest lielāko daļu no tiem priekšlikumiem, ko rosināja Valsts prezidents.
Varat tos nosaukt?
Piemēram, turpmāk partijām, kas vēlas startēt Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām vismaz gadu iepriekš; partijās, kuras piedalās Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedriem, ir arī konkrēti priekšlikumi par valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām, atlaidēm mazajiem ziedojumiem u. tml.
Kā pārliecinājāmies februāra beigās Melngalvju namā rīkotajā konferencē, šāda veida priekšlikumi ir aktuāli arī citās valstīs - gan attiecībā uz politisko partiju stiprināšanu, gan jo īpaši attiecībā uz iepriekšējo Valsts prezidenta iniciatīvu, kas skāra izpildvaras stiprināšanu.
Ir kādas iniciatīvas, par kurām skaidri zināms, ka tās netiks politiski akceptētas?
Runājot par izpildvaras stiprināšanas iniciatīvu, ir sajūta, ka deputātiem vieglāk būtu vienoties par parlamentāro sekretāru lomas celšanu, par papildu prasībām Ministru kabineta locekļiem (piemēram, sniegt ikgadējas atskaites Saeimas deputātu priekšā, līdzīgi kā tas ir pašreiz ārlietu ministram un Ministru prezidentam), kā arī to, ka uz balsojumu pret budžetu nekrīt valdība. Grūtāk iet attiecībā uz izmaiņām, kas paredzēja Ministru prezidenta lomas stiprināšanu - ka viņš patstāvīgi izvēlas savu komandu, ko saskaņo tikai ar Valsts prezidentu, ka gāzt valdību var tikai ar konstruktīvo neuzticības izteikšanu (proti, izsakot neuzticību esošajam premjeram, uzreiz tiek apstiprināts jauns Ministru prezidents).
Vai politiķu pretestība saistīta ar Valsts prezidenta lomas pastiprināšanos?
Uz Valsts prezidenta lomu izpildvaras stiprināšanā var skatīties divējādi. Kāds var argumentēt, ka Valsts prezidenta loma paaugstinās, jo viņam šādā gadījumā būtu lielāka teikšana par ministru izvēli. Tikpat labi var arī teikt, ka Valsts prezidenta loma samazinās - konstruktīvās neuzticības balsojuma gadījumā parlaments izsaka neuzticību esošajam un uzreiz pats arī apstiprina jauno premjeru. Tas nozīmē, ka Valsts prezidents tādā brīdī zaudē būtisku Satversmē noteikto kompetenci, proti, iespēju aicināt personu sastādīt Ministru kabinetu.
Vai šo apspriešanu laikā nākusi klāt vēl kāda iniciatīva?
Valsts prezidents bija izdevis rīkojumu par tiesību normu plūdu samazināšanu. Pie šī jautājuma aptuveni gadu strādāja gan Tieslietu ministrija, gan citas institūcijas un piedāvāja savu redzējumu. Viens no galvenajiem priekšlikumiem, par kuru īpaši iestājās Valsts prezidenta kanceleja, bija, ka atsevišķu šauru kompetenču robežās, kas būtu precīzi definētas likumā, ministri drīkst izdot saistošos noteikumus. Tā tiktu atslogots Ministru kabineta darbs un izpildvara padarīta efektīvāka. Esam gandarīti, ka pagājušajā gadā valdība konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu un izstrādās normatīvo aktu grozījumus, lai to ieviestu.
Mēs zinām daudzus likumus, kuri tiek nemitīgi grozīti, pat vieni un tie paši panti. Varbūt ir kāds mehānisms, kā piespiest izstrādāt tādas normas, kas nav pārlieku bieži jāgroza?
Minētais Valsts prezidenta rīkojums tieši ir saistīts ar šo jautājumu. Protams, ir grūti noteikt imperatīvi: negrozīt likumu X biežāk kā Y reižu. Jāskatās pēc reālās situācijas, un gadās, ka likumdevējam ir nevis tiesības, bet pat pienākums kādu konkrētu likumu grozīt vairākas reizes. Tomēr tie ir atsevišķi gadījumi un nav pretrunā ar rosinājumu atturēties no likumu pārlieku biežas un nevajadzīgas grozīšanas, piemēram, lai dublētu kādā citā likumā jau esošu normu. Esam dzirdējuši, ka pēc tam, kad Valsts prezidents izdeva rīkojumu par tiesību aktu plūdu samazināšanu, dažas ministrijas pārskatījušas grozāmo likumu sarakstu un no vairākiem formāliem labojumiem atteikušās. Tomēr, kā jau teicu, šis ir tiesiskās kultūras jautājums, nav reāli imperatīvi noteikt, cik daudz un ko var vai nevar grozīt.
Ir konkrēti piemēri kā nolikto atslēgu princips vai prasība pēc videonovērošanas veikalu alkohola nodaļās, ko ar lielu pompu pieņem, tad aptver, ka tas neko labu nedod, pat traucē. Tāpēc ar laiku attiecīgās normas atceļ. Kā panākt, lai grozījumi uzreiz ir pārdomāti?
Es varētu plašāk komentēt to piemēru, kas skar Maksātnespējas likuma grozījumus. Valsts prezidenta kanceleja bija iesaistīta šī jautājuma dziļākā izpētē. Šajā situācijā svarīgāks ir fakts, ka likumdevējs saprata savu kļūdu un to, ka tā steidzami jālabo. Šī ir tā reize, kad labāk likumu vēlreiz izlabot un piedāvāt saprātīgākā redakcijā (kam, manuprāt, atbilst paredzētā iespēja klientam izvēlēties starp diviem līguma veidiem), nekā, ja būtu palikusi iepriekšējā redakcija, jo tad kreditēšanas apjomi iedzīvotājiem būtiski samazinātos. Bijām pētījuši arī ārvalstu pieredzi, un es uzskatu, ka, lai arī pēdējā brīdī, tomēr likumdevējs pamatoti «ieslēdza atpakaļgaitu».
Ir publiski izsekojams, kā likumu projekti tiek valdībā sagatavoti un nodoti pieņemšanai Saeimā, Valsts prezidents tos izsludina vai atgriež pilnveidošanai. Taču no iepriekš teiktā noprotams, ka valsts galva iesaistās arī likumu izstrādes procesā. Kā tas notiek?
Protams, Valsts prezidenta loma bieži ir izšķirīga brīžos, kad tiek pieņemtas normas, kuras izraisa plašas debates, un kad Valsts prezidents saņem lūgumus prasīt Saeimai likuma otrreizēju caurlūkošanu, tomēr darbība likumdošanas jomā ir daudz plašāka. Valsts prezidents ir tiesīgs iesniegt savas likumdošanas iniciatīvas. Spilgtākie piemēri ir jau minētie Andra Bērziņa priekšlikumi padarīt efektīvāku izpildvaru un stiprākas politiskās partijas. Ļoti nozīmīga ir mūsu sadarbība ar Ekspertu grupu pārvaldības pilnveidei, šobrīd notiek aktīvs darbs pie patstāvīgo iestāžu regulējuma izvērtējuma. Tāpat, pamatojoties tieši uz Valsts prezidenta rīkojumu par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, tapa attiecīgi grozījumi Saeimā. Savukārt, lielā mērā atsaucoties uz Valsts prezidenta vēstuli Saeimai par tā sauktā nolikto atslēgu principa ieviešanas riskiem, likumdevējs veica nepieciešamos grozījumus likumos, lai būtiski nesamazinātos hipotekārā kreditēšana. Valsts prezidenta kanceleja atsaucas uz aicinājumiem piedalīties likumprojektu izstrādes gaitā gan Saeimas komisiju sēdes, gan ministriju darba grupās, kad tiek lūgts mūsu viedoklis.