Stingrāku uzraudzību paredz jaunais kredītbiroja likums, kura galvenais nolūks būs disciplinēt ļaunprātīgos nemaksātājus, respektīvi, cilvēkus, kas raduši nepildīt maksājumu saistības. Kredītbiroja likumu izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) un Tieslietu ministrija (TM), ņemot vērā plašas darba grupas ieteikumus. Kredītbiroja darbības tiesiskais regulējums paredzēs ne tikai bankām, bet arī valsts iestādēm, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Ceļu satiksmes drošības direkcijai, tiesības saņemt informāciju, kas saistīta ar iedzīvotājiem, kuri kļuvuši par kredītbiroja dalībniekiem.
Te gan jāpiebilst, ka ziņas par personas finansiālajām saistībām citiem drīkstēs izsniegt tikai tad, ja klients to vēlēsies.
Kredītriska mazināšanai
Tikmēr EM pārstāvis Intars Eglītis Dienai norāda, ka jaunais likums komersantiem ļaus samazināt kredītrisku, kas rodas ļaunprātīgo nemaksātāju dēļ, tāpat ieguvējs būs arī patērētājs. «Klienta godprātīgā maksāšanas prakse būs labs signāls, ka ar viņu var sadarboties, līdz ar to arī līguma nosacījumi varētu būt labvēlīgāki, un komersanti nebūtu tik piesardzīgi kā līdz šim,» izklāsta I. Eglītis un piebilst, ka līdz ar šo likumprojektu zaudētāju nebūs.
Plānots, ka kredītbiroja specializēto licenci pieprasīs trīs iestādes, bet pagaidām konkrēti ir zināms par vienu - licenci pieprasīs kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēja SIA Creditinfo Latvia. Tagad iestāde saņem informāciju tikai no komercstruktūrām, taču līdz ar likuma stāšanos spēkā licences saņēmēja SIA Creditinfo Latvia varēs piekļūt valsts informācijas sistēmām. Uzņēmuma valdes loceklis Armīns Kalniņš Dienai atklāj, ka šāda likuma ieviešana patērētājiem būs noderīga: «Latvijā sistēma vēl nav ieviesta, tāpēc pakalpojumi būtībā ir dārgāki, nekā tiem jābūt, jo pakalpojuma sniedzējs neko daudz par pakalpojuma saņēmēju nezina. Ja cilvēkam ir laba kredītvēsture, viņam, piemēram, automašīnas līzings būtu ar krietni labākiem nosacījumiem.»
Jau no viena lata
EM, veidojot likumprojektu, konsultējusies ar daudzām iesaistītajām iestādēm un nonāca pie secinājuma, ka kredītbirojiem pašiem būs tiesības izlemt, no kādas parāda summas kredītbirojs sāks fiksēt problemātiskos klientus. Creditinfo Latvia lēmusi, ka kredītbiroja vēsturē kā problemātisks tiks saglabāts pat tāds klients, kurš 30 dienu laikā nav spējis samaksāt summu, sākot no viena lata. A. Kalniņš skaidro, ka šis zemais slieksnis radīts tāpēc, lai varētu saprast cilvēka maksāšanas disciplīnu: «Ārvalstīs viens no galvenajiem nosacījumiem kredītspējas vērtēšanā ir mobilā telefona rēķini. Runa nav par to, ka jūs kavējat maksājumu, bet gan par to, ka esat centies visu samaksāt laikā.» Ja telefona rēķins netiks nomaksāts 30 dienu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas, tas sistēmā saglabāsies piecus gadus, pat tad, ja cilvēks būs to samaksājis pāris dienu vēlāk.
«Ja, piemēram, mobilo sakaru operatora klients objektīvu apsvērumu dēļ nav Latvijā, tad maksājumu iespējams nokārtot ar interneta starpniecību,» norāda A. Kalniņš un bilst, ka ikkatrā sektorā ir savi spēles nosacījumi, piemēram, komunālo saistību kārtošanai būs paredzētas 90 dienas.
Latvijas Komercbanku asociācijas projektu vadītājs Jānis Timermanis atzinīgi vērtē plānotās izmaiņas nozarē, norādot, ka kredītbiroju var salīdzināt ar kredītreitingu aģentūrām: «Kredītreitingu aģentūras izvērtē valstis un lielus uzņēmumus, savukārt kredītbirojs darbojas mikrolīmenī, veidojot iedzīvotāju kredītatskaites. Pasaules prakse rāda, ka kredītbiroju darbības rezultātā palielinās ne tikai kredītresursu pieejamība, bet arī uzlabojas finansiālo saistību izpildes disciplīna valstī ilgtermiņā un samazinās pārmērīgas aizņemšanās risks.»
Kaitējums cieņai
Viens lats kā nepildīto maksājumu saistības slieksnis tiesībsarga Jura Jansona izpratnē nav samērīgs. Viņš pauž bažas, kas pastāv risks radīt kaitējumu personas cieņai un godam.
Tiesībsarga birojā saņemto iesniegumu saturs liecinot, ka īpaši jūtīgi pret parāda jautājumiem ir gados vecāki cilvēki. «Nesen saņēmām kāda pensionāra iesniegumu, kurā viņš aprakstīja izmisuma pilnu situāciju par to, ka namu apsaimniekotājs izmainījis rēķinu apmaksas datumu un viņam nav iespējas laikā norēķināties par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, jo ikmēneša pensija tiek saņemta datumā, kas ir vēlāks, nekā norādīts rēķinā. Līdz ar to viņš būtībā pret savu gribu katru mēnesi noteiktu laiku ir parādā apsaimniekotājam, un tas atstāj ietekmi uz sirmgalvja veselību un sirdsmieru,» stāsta J. Jansons un akcentē informatīvo ziņojumu par ārvalstu pieredzi attiecībā uz to personu datu aizsardzību, kas iekļautas parādnieku reģistrā.
Proti, daudzviet tiek reģistrēti tikai tādi parādi, kas pārsniedz lielākas summas par vienu latu. «Piemēram, Austrijā reģistrē parādus, kas pārsniedz 300 eiro, Vācijā - 100 eiro, Dānijā - 134 eiro, Īslandē - 235 eiro, Spānijā - 60 eiro,» izklāsta J. Jansons. Savukārt EM pārstāvis I. Eglītis atklāj, ka tiesībsargs, kritizējot noteikto slieksni, nav piedāvājis citas alternatīvas, no kādas summas tad varētu sākt reģistrēt parādus kredītbirojā. Turklāt tiesībsargs neesot īpaši aktīvi sadarbojies ar EM likuma izstrādes procesā, uzskata I. Eglītis.
Sensitīvo datu nebūs
TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis norāda, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām kredītbirojs nedrīkst apstrādāt personas sensitīvos datus, piemēram, par personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī veselību vai seksuālo dzīvi. Datu valsts inspekcija nodrošinās ne tikai licences izsniegšanu, bet arī uzraudzību. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, kredītbiroja licenci varēs arī anulēt.
Iesaistītās valsts iestādes gan kūtri komentē, kādu labumu tām dos pieeja personas finansiālajām saistībām. Piemēram, VID pārstāve Evita Teice-Mamaja saka, grūti komentēt, jo likuma pašreizējā redakcija vēl var tikt grozīta.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde norāda, ka pagaidām vēl nav skaidrs, vai kredītbirojā pieejamo informāciju centrs izmantos, taču gadījumos, kad būtu strīds par patērētāja maksātspējas vērtēšanu, datubāze būtu labs palīgs.