Mūsu bankas ekonomisti šim gadam kopumā saglabā pozitīvu attīstības prognozi, lai gan neskaidrību pēdējos mēnešos kļuvis vairāk. Īpaši tas attiecas uz īstermiņa attīstības prognozēm. Galvenais neskaidrību iemesls ir ekonomiskās izaugsmes pretvējš eirozonā un Eiropas Centrālās bankas vadītāju pagaidām atturīgā attieksme pret ekonomikas stimulēšanas pasākumu iedarbināšanu, kā arī patlaban aktuālā un visai nopietnā ekonomikas un finanšu krīze Latvijas eksportam svarīgajā tirgū - Krievijā. Ņemot vērā, ka Krievijas un Rietumu attiecību sasalums pagaidām paliek nemainīgs, ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās atbildes sankcijas pret tirdzniecības partneriem Eiropas Savienībā, visticamāk, tuvākajā laikā netiks atceltas.
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pagājušajā gadā varētu nedaudz atpalikt no Latvijas Bankas (2,8%) un Eiropas Komisijas (2,6%) prognozēm. Pēc mūsu bankas ekonomistu aplēsēm, Latvijas IKP pieaugums varētu saglabāties 2,5% robežās vai nedaudz zem tā, ņemot vērā ģeopolitisko notikumu radītos riskus. Savukārt 2015. gadam kopumā varam prognozēt nedaudz augstāku - 2,8% - IKP pieaugumu, ņemot vērā sagaidāmo ekonomikas atgūšanos 2015. gada otrajā pusē.
Latvijas ekonomikas izredzes uzlabo arī cerības par Liepājas metalurga darbības atsākšanu un metalurģijas nozares atdzimšanu, Latvijas ražotāju konkurētspēju stiprinošais zemais eiro kurss, sagaidāmie monetārie stimuli eirozonā gada pirmajā ceturksnī un zemās naftas cenas pozitīvā ietekme uz enerģijas izmaksām.
Latvijas ekonomika ir bijusi un būs ļoti atkarīga no ārējiem ietekmes faktoriem, taču tas nenozīmē, ka mums nebūtu jārūpējas par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanu. Vispirms tas ir tiesiskuma jautājumu kopums - tik ļoti gaidītās investīcijas Latvijā tā arī neienāks, ja mūsu valsts nespēs tikt galā ar korupciju un nenodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret ikvienu investoru. Tiekoties ar ārvalstu uzņēmumu vadītājiem, esmu novērojis, ka tieši problēmas tiesiskajā vidē (likumu piemērošana, tiesvedības ilgums, problēmas izmeklēšanas laikā, korupcija) rada lielāko kaitējumu Latvijas reputācijai.
Kā nākamās ekonomikai būtiskās nozares es minētu izglītību, kas ir izšķiroša Latvijas konkurētspējai, un veselības aprūpi, kas varētu būt efektīvāka gan no budžeta tēriņu viedokļa, gan no medicīnas kā atsevišķas apakšnozares attīstības viedokļa.
* Norvik bankas valdes priekšsēdētājs