Savukārt strauju ekonomisko attīstību piedzīvojošās Āzijas lielvalstis Ķīna un Indija paziņojušas, ka Japānas notikumi ir pamācoši, tomēr šo valstu apetīte pēc enerģijas ir tik liela, ka tās negrasās grozīt plānus par atomenerģijas nākotnes lomu savā tautsaimniecībā.
Vācija maina nostāju
Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien informēja, ka nākamnedēļ centrālā un federālo zemju valdības vienosies par triju mēnešu ilgu moratoriju, kura laikā tiks slēgtas septiņas no 17 valstī esošajām AES, lai veiktu tajās padziļinātas drošības pārbaudes, vēsta Reuters. Darbību pārtrauks tajās AES, kas celtas pirms 1980. gada, bet pagaidām nav skaidrs, vai pēc moratorija beigām tās atsāks darbu.
Pirmdien A. Merkele paziņoja, ka atliks savas valdības pērn oktobrī pieņemto sabiedrībā ārkārtīgi nepopulāro lēmumu pagarināt Vācijā esošo AES ekspluatācijas termiņu par 12 gadiem. A. Merkeles priekšgājēja Gerharda Šrēdera vadītā koalīcija savulaik vienojās, ka pēdējie darbojošies atomreaktori ir jāizslēdz 2021. gadā. «Viss tiks pārskatīts. Ja pat tāda augsti attīstīta valsts kā Japāna, kurā ir augsti drošības standarti, nespēj novērst zemestrīces un cunami radītos postījumus kodolenerģijai, tad tam būs sekas visā pasaulē,» paziņoja A. Merkele.
Šveice pirmdien atlika nodomu celt jaunas AES, lai nomainītu valstī esošās piecas savu laiku nokalpojušās kodolstacijas, bet Somija un Lielbritānija pārskatīs savu kodoldrošību. Savukārt Polija un Itālija domās, vai investēt līdzekļus atomenerģijā.
Kodolbrīvā Austrija aicinājusi visos 153 Eiropā esošajos kodolreaktoros veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tie ir droši un nerada apdraudējumu cilvēkiem. Vīne jau agrāk ir mudinājusi savas kaimiņvalstis Vāciju, Slovākiju un Slovēniju slēgt tām piederošās AES.
Vācija un Francija paziņojušas par kopīgu iniciatīvu rosināt diskusiju par kodoldrošību G20 valstu vidū.
Ķīna droša par AES
Japānai daudz tuvāk esošās Ķīna un Indija atšķirībā no eiropiešiem nav sākušas runāt par kodolenerģijas lomas samazināšanu. Tieši pretēji - Ķīnā, kurā pašlaik darbojas 13 kodolreaktoru, paredzēts uzstādīt vēl vismaz 77, lai apmierinātu iedzīvotāju un rūpniecības augošo pieprasījumu pēc enerģijas. Kaut arī Ķīnu itin bieži piemeklē zemestrīces, komunistiskā valsts ir pārliecināta, ka tai piederošajām AES dabas katastrofas nespēs kaitēt.