«Notikumi Parīzē un Beļģijā atgādina, ka nopietnu draudu pasaules mieram un drošībai rada starptautiskais terorisms. Domāju, visi, kas sēž šajā zālē, piekritīs, ka 2015. gadā Latvijas iedzīvotāju drošība ir mūsu galvenā ārpolitikas prioritāte,» sacīja arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība). Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) aicinās Saeimu valsts drošības vārdā līdz 2018. gadam palielināt karavīru skaitu par 2000 cilvēkiem. Aģentūra LETA, atsaucoties uz Nacionālo bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes iepriekš teikto, norāda, ka tagad profesionālajā dienestā ir ap 5000 karavīru.
Debates kā platforma
Ārpolitikas debašu noslēgumā ārlietu ministrs E. Rinkēvičs teica: «Pasaulē, Eiropā un Latvijā 2015. gads būs ļoti sarežģīts, un izaicinājumi būs ļoti nopietni.» Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds Dienai atzina, ka varot ministram piekrist. Jautājumā par sankcijām, kas noteiktas Krievijai, Eiropai, kura pati ekonomiski stagnē, nebūs vienkārši atrast balansu. Jautājums ir arī, kas notiks pēc Latvijas prezidentūras ES un vai tad neiestāsies «nogurums un pēcprezidentūras paģiras», kad būs jādomā, ko darīt arī ar prezidentūras institūcijām un darbiniekiem.
Debates parlamentā ir platforma, kas dod iespēju partijām pozicionēties, to uzsvēra arī A. Sprūds. Dažu deputātu runās tas bija sevišķi uzkrītoši. Rihards Kols no Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) runā savas partijas nosaukumu pieminēja deviņas reizes. Valērijs Agešins (Saskaņa), pārmetot politiķiem pļāpīgumu un sabiedrības tracināšanu, sacīja: «Ārpolitika nevar pārtapt par iekšpolitikas ķīlnieci.» Opozīcija bija kritiska - jo īpaši No sirds Latvijai frakcijas vadītāja Inguna Sudraba, kura teica: «Šis ziņojums ir tik spilgti garlaicīgs kā pamatskolas mācību grāmata, ja jums to liktu šobrīd lasīt.»
A. Sprūds viedokļu apmaiņu ārpolitikas debatēs kā tradīciju vērtē pozitīvi, bet atzina, ka I. Sudrabas un E. Rinkēviča runas ir parādījušas dažāda līmeņa izpratni par ārpolitiku, «kurā ir jāzina drēbe un nevar ielēkt piecās minūtēs». Nevarot arī tikai kritizēt. Politiķiem esot jāsaprot, ka Latvija kā maza valsts nevar atļauties starptautisko provinciālismu. E. Rinkēvičs vairākkārt devās uz tribīni, lai atbildētu deputātiem - arī koalīcijas partneriem no NA. «Latvija nepiedodamu iemeslu dēļ neizrāda iniciatīvu brīdī, kad tiek plānota Krievijas propagandas apkarošana Eiropas Savienības līmenī,» sacīja R. Kols. Viņaprāt, attiecībās ar Krieviju Latvija demonstrē piekāpību, turpinot laipot par dažādiem jautājumiem, tostarp - vai Valsts prezidentam būtu jādodas uz Maskavu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš vēl neatklāja, vai 9. maijā dosies uz svinībām Maskavā par godu 70. gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju. Ziņu aģentūra BNS vēsta, ka Valsts prezidents žurnālistiem sacījis: «Man šis lēmums ir bijis visu mūžu iekšā», taču publiski to paziņošot pēc tam, kad par Latvijas atbildi tiks informēta Krievija. Prezidenta teiktajā A. Sprūds bija saklausījis atbildi «nē» - ārpolitikas ekspertam vismaz tā gribētos cerēt. Arī politiķi neoficiāli runāja, ka prezidents uz Maskavu nebrauks.
Ekonomiskā diplomātija
Attiecībām ar Krieviju ārlietu ministra ziņojumā bija veltīta būtiska vieta. E. Rinkēvičs atzina, ka pagājušais gads «iezīmējās ar Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, kā arī tiešo militāro iejaukšanos un atbalstu separātiskajiem grupējumiem Ukrainas austrumos». Faktiski šī rīcība neesot vērsta tikai pret suverēno Ukrainas valsti, bet arī pret visu Eiropu un starptautisko kārtību. «Latvija un Krievija ir kaimiņi, kas sadarbojas daudzās jomās, tomēr Latvijas un Krievijas attiecības 2015. gadā lielā mērā noteiks notikumu attīstība Ukrainas austrumos, kā arī kopīgais Eiropas Savienības un Krievijas attiecību klimats,» sacīja ministrs.
Armands Krauze (ZZS) atgādināja, ka ārpolitikai ir būtiska nozīme tautsaimniecībā. Latvijai nozīmīgi ir ne tikai senie partneri Baltijas jūras reģionā, Eiropā, ASV un Kanādā. «Mums nozīmīga ir arī Austrumu partnerība, kā arī jāskatās jaunos virzienos - uz Centrālāzijas valstīm, Tuvo Austrumu valstīm un Ķīnu. Diplomātiskie panākumi un jaunu tirgu apgūšana šajos reģionos varētu kļūt par labu pamatu ilglaicīgai ekonomikas augšupejai,» sacīja A. Krauze. Arī ārpolitikas eksperts A. Sprūds uzsvēra, ka ārpolitikas mērķis ir nodrošināt drošību un labklājību savai sabiedrībai. Tāpēc ekonomiskā diplomātija ir svarīga.