Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš atzīst, ka, krievu valodai kļūstot par valsts valodu, valstij rastos lieli papildu tēriņi. Aptuveni rēķinot, desmitu vai pat simtu miljonu latu apjomā.
Paziņo par pašcieņu
Dienas aptaujātie N. Ušakova partijas biedri no SC Saeimas frakcijas šķita nedaudz samulsuši. Ivars Zariņš, jautāts, vai varētu sekot N. Ušakova piemēram un parakstīties par pašcieņu, atbildēja, ka «neesmu parakstījies, SC pozīcija ir, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda», un nosvieda klausuli. Savukārt Andrejs Elksniņš skaidroja - kā Saeimas deputāts viņš ir zvērējis aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un zvērestu pārkāpt netaisoties. Viņš gan piebilda, ka demokrātiskā valstī jebkura sabiedrības līdzdalības izpausme esot atbalstāma un izvēle, kā rīkoties, esot privāta lieta.
N. Ušakovs gan parakstīšanās faktu kā privātu lietu no sabiedrības uzmanības nav centies pasargāt - vairākiem medijiem izsūtīts viņa parakstīts rīcības skaidrojums. Tajā viņš apgalvo, ka valdībā ietilpstot partija, kuras pārstāvji «krievvalodīgos latvijiešus» uzskatot par nelikumīgiem kolonistiem, līdz ar to «spļaujot sejā» Latvijas iedzīvotāju grupai. «Pašlaik notiekošā parakstu vākšana tikai ļoti nosacīti ir saistīta ar krievu valodas statusu. Tā ir saistīta ar cieņu. Cilvēki, kuri tagad atnāk parakstīties «par» referenduma rīkošanu, parāda pašreizējiem valdošajiem politiķiem, ka viņiem ir apnikusi šī attieksme un ka viņi vēlas saglabāt savu pašcieņu,» raksta N. Ušakovs.
Pielabinās vēlētājiem
Politikas vērotāji Rīgas mēra rīcībā tomēr saskata vārdu un darbu pretrunas. Politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka šāds N. Ušakova gājiens parāda partijas ideoloģisko nekonsekvenci un mētāšanos, lai izpatiktu vēlētājam: «Manuprāt, šī ir neveiksmīga komunikācija, jo parāda N. Ušakovu kā neuzticamu politiķi, kurš ir gatavs mainīt viedokli, lai pielabinātos savam vēlētājam.»
Savukārt I. Ījabs norāda, ka Rīgas mēra rīcība veicinās parakstu vākšanu. «Neaizmirsīsim, ka Ušakova kungs ir ļoti populārs Latvijas krievvalodīgo vidū, un arī tie, kas līdz šim šaubījās, ieraugot tik cienījamu piemēru, varētu izlemt tam sekot,» prāto politologs.
Savukārt žurnālists un Latvijas Universitātes pētnieks Dmitrijs Petrenko N. Ušakova rīcībā saskata mēģinājumu atšķirīgus vēstījumus nodot latviešu un krievu auditorijām. «Viņš krievu kopienai paziņo, ka ir ar viņiem un ies parakstīties, savukārt latviešu vēlētājiem tā nosacīti parāda to, ka viņš parakstās tikai par referendumu. Viņš grib palikt uzticīgs gan saviem vēlētājiem, gan nevēlētājiem. Ja viņš parakstītos par krievu kā otru valsts valodu, tad tā būtu politiskā pašnāvība,» klāsta pētnieks.
Politiskie konkurenti uz SC līdera rīcību reaģē asi. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (Vienotība) aģentūrai LETA teikusi, ka tas samazina SC iespējas jelkad iekļauties valdībā: «Tas kārtējo reizi demonstrē, ka politiķu vārdi nesakrīt ar darbiem.» Savukārt tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), kura partija vairākkārt pieminēta N. Ušakova skaidrojumā, Dienai norādīja, ka mērs iepriekš solījies valsts valodas statusu krievu valodai neatbalstīt, bet šis ir konkrēts solis pretējā virzienā. «Argumentēt var visādi, bet tā ir konkrēta rīcība,» uzsver ministrs.
Brīdina par izmaksām
VVC vadītājs M. Baltiņš skaidro, ka gadījumā, ja referendums izdosies, tas valstij varētu radīt daudzus desmitus vai pat simtus miljonu latu izdevumu, jo visi Latvijas un arī Eiropas Savienības tiesību akti būtu jāpārtulko krieviski. Tāpat valsts iestādēm būtu jāpieņem darbā papildu cilvēki, kuri spētu to funkcionēšanu nodrošināt krieviski. «Ja mēs runājam par mazu, neuzblīdušu valsts pārvaldes aparātu, šis būtu solis atpakaļ,» norāda M. Baltiņš.
Savukārt Providus izglītības eksperte Marija Golubeva piebilst, ka citu valstu piemēri rāda - izmaiņas attiektos arī uz valsts skolām: «Ja krievu valoda tiktu pieņemta par otro valsts valodu, kaut kādas izmaiņas būtu tieši latviešu skolās.»