Mēs, pirms diviem gadiem nākot politikā, to diezgan skaidri iezīmējām. Un ne no viena no tiem mērķiem, kurus deklarējām, neesam atkāpušies. Pirmkārt, mazināt naudas varas ietekmi. Šis mērķis laikam ir daļēji jau sasniegts. Varbūt pat pārāk ātri, ņemot vērā, ka tas bija viens no galvenajiem uzstādījumiem. Otrs, vienādas tiesības un iespējas visiem. Trešais, godīga, kvalitatīva un efektīva valsts pārvaldība. Jaunas darba vietas - tā ir mūsu prioritāte.
Un tagadējās Saeimas partijas nav nekādā veidā saistītas ar naudas varu?
Ja salīdzinām naudas varas ietekmi uz katru konkrēto politisko spēku, tad, runājot par mums, diezgan skaidri redzams, ka, ņemot vērā to, ka mums finansējuma nav praktiski vispār, tad par kādu ietekmi no ārpuses mēs nevaram runāt. Mums joprojām sava partija pieder pašiem, lai nu kā arī mums ietu.
Daudziem jūsu uzņemšanās vadīt Reformu partiju šķiet tāda «neiespējamā misija», kam jums tas bija vajadzīgs?
Iepazīstoties šajos divos gados ar Reformu partijas cilvēkiem - vairāk deputātiem un ministriem, ar kuriem man ir nācies ciešāk tikties, es domāju, ka Latvijas politika tikai iegūtu, ja vismaz daļa no šiem cilvēkiem Latvijas politikā paliktu arī pēc 2014. gada oktobra. Neslēpšu, ja mums 13. jūlijā neizdotos ievēlēt partijas priekšsēdētāju, bija iespēja, ka šī partija vienkārši sabruktu. Un tad man bija iespēja paiet malā un paskatīties, kas ar šo partiju un ar šiem cilvēkiem notiek tālāk. Otrs. Man šajā dzīvē, savos piecdesmit gados, šī nebūt nav sarežģītākā situācija, ar kuru es esmu saskāries.
Partijā vispirms ir nepieciešams tas pats, ar ko es sāku frakcijā. Tā ir partijas biedru darba mobilizēšana kopīgam mērķim. Nav noslēpums, ka, partijai veidojoties, partijā iestājās cilvēki ar dažādu ideoloģiju un dažādu pārliecību. Partijā ir konservatīvais spārns un ir liberālais. Ja runājam par frakciju, pusgada laikā izdevās frakcijas biedrus saliedēt kopīgam darbam. Otrs veicamais darbs ir skaidras pārvaldes struktūras nostiprināšana. Arī šī ir bijusi problēma šajos divos gados. Mēs redzējām, ka valde praktiski nepilda tās funkcijas, kas valdei jebkurā partijā un jebkurā uzņēmumā būtu jāpilda. Valdei ir jāspēj pieņemt lēmumus. Un, otrkārt vai vēl svarīgāk, jānodrošina, lai šis pieņemtais lēmums tiktu izpildīts.
Jūs esat sacījis, ka nedomājat, «ka līdz 2014. gada oktobrim RP būs nošķirts, atsevišķs politiskais spēks kā tagad». Vai tādā gadījumā jūs nejūtaties kā partijas priekšsēdētāja amatā iecelts likvidators?
Te ir doma par pavisam ko citu. Ja mēs paskatāmies, kāda ir politiskā bilde Latvijā un Saeimā, tad varam teikt, jā, viss ir kārtībā ar Saskaņas centru un kreisi orientētu politiku. Ja paskatāmies centriski labējās partijas, tad šeit ir ļoti liela sadrumstalotība. Tāpēc jā, es redzu, ka visoptimālākais ceļš uz 2014. gada oktobri iet ir nevis vieniem, bet piepulcināt līdzīgi domājošus politiskos spēkus.
Un kuri ir jums līdzīgi domājoši politiskie spēki?
Mēs esam jau to atklāti pauduši, kurus saredzam kā savus tuvākos partnerus. Tās ir reģionu partijas.
Nevis Vienotība vai Repšes partija?
Nu Repšes partija - šādas partijas pirmkārt vēl nav, tāpēc būtu pāragri paust kādu redzējumu par iespējamo sadarbību ar šo spēku. Attiecībā uz Vienotību, es, protams, neizslēdzu arī šādu modeli, bet, redzot, kā mēs līdz šim strādājām koalīcijā ar šo politisko spēku, vismaz šobrīd man nav ilūziju, ka mēs spēsim vienoties par kopīgiem sadarbības principiem. Bet, protams, es šādu iespēju arī neizslēdzu.
Ar kurām reģionu partijām jūs esat runājuši?
Viskonkrētāk - tā ir Reģionu alianse.
Un ar tādām reģionālajām partijām kā Latvijai un Ventspilij vai Gods kalpot Rīgai neesat runājuši?
Nē. Bet mēs runāsim ar visām reģionus pārstāvošām partijām.
Bet ar Saskaņas centru jūs kopā neiesiet?
Kāpēc šis mūžīgais jautājums? Ja mēs esam pietiekoši skaidri deklarējuši, ka esam labēja partija, es šeit neredzu nekādu loģiku. Ja mēs koalīcijā ar grūtībām spējam saprasties un strādāt vienādu politisko ideoloģiju pārstāvošie politiskie spēki. Tā pati Vienotība, - mūsu ideoloģija ir ļoti līdzīga, ja ne pat tāda pati. Tad es neredzu, kādas iespējas mums būtu koalīcijā kopā strādāt ar Saskaņu, kuras galvenais uzstādījums ir tikai un vienīgi sociālā sfēra, neskatoties uz to, kādu budžeta deficītu tas prasa. Ja mēs paskatāmies uz Rīgu, mēs taču redzam, ko Saskaņa gribētu darīt tālāk valstī. Es nebrīnītos, ka pēdējā pusgadā pirms Saeimas vēlēšanām Saskaņa rīdziniekus ne tikai vadās par velti, bet noteikti pēdējo pusgadu viņi pamanīsies Rīgas iedzīvotājus arī barot par velti. Neskatoties uz to, kas notiek tālāk ar Rīgas budžetu. Man šāda politika nav pieņemama. Un es šeit nekādu uzsvaru nelieku, kā daudzi to asociē ar nacionālo kārti, noteikti nē.
Bet, ja Saskaņas centrs mainās?
Viss ir iespējams. Maināmies arī mēs.