Akcionāri izsludinājuši pārtraukumu līdz 21.oktobrim. Līdz tam pieejamās informācijas apjoms ir skops, nav vienprātības, vai kādam par sadarbības pārtraukšanu pienākas kompensācija, kāpēc projekta īstenošana apstājās un vai stratēģiskais investors _Mono_ vispār bija gatavs pildīt saistības, kas paredzēja pasta reģionālā tīkla restrukturizācijā ieguldīt 50 miljonus latu.
Uzsver izdevīgumu
Līgumu ar Mono par pasta bankas izveidi noslēdza 2008.gadā (kompānija uzvarēja Satiksmes ministrijas konkursā kā vienīgais pretendents, DnB Nord banka un Lattelecom no dalības atteicās), izveidojot divus saistītus uzņēmumus - a/s Latvijas Pasta banka (LPB), kurā 100% akciju pieder Mono, perspektīvā 10% akciju rezervējot Latvijas pastam, un a/s Latvijas pasta nodaļu tīkls (LPNT), kurā 80% pieder Latvijas pastam, bet 20% - Mono. Ideja - LPB nodarbotos ar bankas pakalpojumiem, bet LPNT atbildētu par infrastruktūru. «Tā kā Latvijas pasts ilgstoši ir strādājis ar zaudējumiem, kas mērāmi miljonos latu, pasta bankas izveide bija loģisks risinājums, kā censties šīs problēmas atrisināt,» uzskata LPB viceprezidents Edgars Lasmanis.
Patlaban problēmas rada šā gada janvārī dibinātais LPNT, jo puses nespēja vienoties par pārejas līgumu, kurā vajadzēja definēt nodaļu tīkla nodošanas kārtību. Saskaņā ar šo līgumu Mono ieguldījums LPNT būtu 1,8 miljoni latu. E.Lasmanis norāda, ka kapitāla palielināšanai domātā summa kopš aprīļa ir iesaldēta.
Neoficiāli izskanējušas aizdomas, ka pasta bankas virzība ir apstājusies līdz ar A.Šlesera aiziešanu no satiksmes ministra amata. Šā gada augustā pašreizējais ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) paziņoja, ka «pasta bankas izveide būtu liels atspaids reģionālo pasta nodaļu saglabāšanā un ir ļoti apsveicami, ka smagajā situācijā izdevies piesaistīt investoru». Viņš arī solīja valdībā panākt četru miljonu latu piešķiršanu šim projektam. Vēlāk atbildība par sadarbības turpināšanu tika novelta uz LP valdes pleciem, un Satiksmes ministrijas kompetence nu jau ir tikai piekrist vai nepiekrist pasta piedāvātajam biznesa plānam, kurā LPB vairs neparādās.
Mistiskais miljons
LP vadība kategoriski noliedz izskanējušās ziņas, ka tai varētu nākties Mono maksāt miljona latu kompensāciju, sīkākus komentārus neizdevās gūt arī pēc nepabeigtās akcionāru sapulces. Tādējādi nav zināms, kas notiks ar LP ieguldījumiem LPNT pamatkapitālā - 96 000 latu.
Pērn rudenī valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par LPB iespējamās sankcijas nav minētas. Joprojām nav noslēgts pārejas līgums, ko varētu uzskatīt par pušu saistību nepildīšanu, kas savukārt no juridiskā viedokļa varētu būt arguments kompensāciju nemaksāšanai. LPB pārstāve Lita Grafa Dienai stingri norādīja, ka Mono ir izpildījis visas saistības un sniedzis LP pat garantijas. Mono apgalvo, ka LPB tas ieguldījis piecus miljonus latu, LPNK - 24 tūkstošus latu, bijuši izdevumi par finanšu un juridiskajām konsultācijām, mārketinga pakalpojumiem. Arī vēl neieguldītos 1,8 miljonus latu Mono ieskaita izdevumos. LPB izvairās no atbildes, vai tai ir plāns, ja valsts no pasta bankas atteiksies.